11. Sameklē grāmatā spilgtus citātus par to, kā autors parāda strēlnieku aiziešanu mūžībā, izraksti tos ! Kuri romānā tēlotie karavīri, tavuprāt, ir apsegušies ar visbaltāko puteņu segu : Vilnis , Spandegs, Pētersons ? /10 punkti /
Autors strēlnieku aiziešanu mūžībā attēlo spilgti, kā parādot to, cik daudz katrs no viņiem bija ieguldījis dzimtenes aizstāvēšanai, tāpat arī pagodinot viņu nāvi, lai parādītu, ka tā nebija velta, bet ir palīdzējusi veidot Latvijas nākotni: “un es redzu draugus, kas mira Tīreļpurvā, un vīrus, kuru dzīvības sadega Ložmetēju kalna ugunīs. Un citiem līdzi nāk purvu trūdu dvaša, un smagi birst no citu kājām sasalusi kapu smilts.”
Autors arī parāda, ka visi šajā karā ir bijuši vienlīdz svarīgi, lai arī kādas pakāpes viņi būtu , bet nodoms visiem ir bijis vienādi cēls: “Un tāpat, kā reiz kopā gājuši cīņā, tie guļ viens otram blakus kapu bedrēs, un kopā ar saviem strēlniekiem, kurus tas, tēvišķīgi rādams, iemācījis šaut un durt, guļ tagad dažs kaujās norūdīts virsseržants, kas līdz ar jaunajiem nu kļuvis mūžības ceļinieks.”
Autors vairāku strēlnieku nāves precīzi attēlojis, lai labāk izprastu šo izmisumu, kas varētu valdīt atrodoties uz vietas, saprotot, ka katra minūte var būt pēdējā, tādējādi spēcīgi veido baiļu un diskomforta sajūtu lasītājam. Piemēram, Pētersona nāve notika tik neparedzami un veikli, pārējiem bija grūti aptvert, kas tikko noticis: “Zemās durvis, liekas, nāk mums pretim, un Pētersons, tām klātu pieskrējis, sper viņās no visa spēka. Tās atsprāgst vaļā kā rēcienam atvāzta mute, un no viņas izšaujas uguns šalts, nosviezdama mūsu vadoni sniegā, un arī ambrazūras sāk tūliņ zibsnīt šāvienu ugunis.”
…
