-
Aleksandrs Grīns "Dvēseļu putenis"
11. Sameklē grāmatā spilgtus citātus par to, kā autors parāda strēlnieku aiziešanu mūžībā, izraksti tos ! Kuri romānā tēlotie karavīri, tavuprāt, ir apsegušies ar visbaltāko puteņu segu : Vilnis , Spandegs, Pētersons ? /10 punkti /
Autors strēlnieku aiziešanu mūžībā attēlo spilgti, kā parādot to, cik daudz katrs no viņiem bija ieguldījis dzimtenes aizstāvēšanai, tāpat arī pagodinot viņu nāvi, lai parādītu, ka tā nebija velta, bet ir palīdzējusi veidot Latvijas nākotni: “un es redzu draugus, kas mira Tīreļpurvā, un vīrus, kuru dzīvības sadega Ložmetēju kalna ugunīs. Un citiem līdzi nāk purvu trūdu dvaša, un smagi birst no citu kājām sasalusi kapu smilts.”
Autors arī parāda, ka visi šajā karā ir bijuši vienlīdz svarīgi, lai arī kādas pakāpes viņi būtu , bet nodoms visiem ir bijis vienādi cēls: “Un tāpat, kā reiz kopā gājuši cīņā, tie guļ viens otram blakus kapu bedrēs, un kopā ar saviem strēlniekiem, kurus tas, tēvišķīgi rādams, iemācījis šaut un durt, guļ tagad dažs kaujās norūdīts virsseržants, kas līdz ar jaunajiem nu kļuvis mūžības ceļinieks.”
Autors vairāku strēlnieku nāves precīzi attēlojis, lai labāk izprastu šo izmisumu, kas varētu valdīt atrodoties uz vietas, saprotot, ka katra minūte var būt pēdējā, tādējādi spēcīgi veido baiļu un diskomforta sajūtu lasītājam. Piemēram, Pētersona nāve notika tik neparedzami un veikli, pārējiem bija grūti aptvert, kas tikko noticis: “Zemās durvis, liekas, nāk mums pretim, un Pētersons, tām klātu pieskrējis, sper viņās no visa spēka. Tās atsprāgst vaļā kā rēcienam atvāzta mute, un no viņas izšaujas uguns šalts, nosviezdama mūsu vadoni sniegā, un arī ambrazūras sāk tūliņ zibsnīt šāvienu ugunis.”
…
Vecais Vanags romāna sākumā dēlu uzskata vēl par mazu puišeli, taču viņa vecumam vienalga neatbilstošu, kas izpaudās sarunā ar Edgaru un tēvu, kad Edgars paziņo par iestāšanos kara skolā: “Noliec savus šī gada eksāmenus, un tad redzēsim, kas tālāk darāms. Virsnieks no tevis neiznāks — esi par jaunu, un par mīkstu —, bet kareivis varbūt gan…” Tomēr vēlāk tēvs ierauga viņu arī kā spējīgu kareivi, kurš cīnīsies ar pilnu atdevi, jo motīvs cīnieties viņiem ir vienāds. Lai gan tēvs uzskata, ka Artūrs ir drosmīgs un vēlas cīnīties, tomēr viņš nekad uz Artūru nevarēs skatīties objektīvi, ne tā kā uz pārējiem strēlniekiem viņa vecumā, jo tēvam Artūrs vienmēr būs dēls, kurš ir jāaizsargā. Lai gan viņš to gandrīz nekad neizrāda, jo saprot, ka pret dēlu nedrīkst izturēties citādi, nekā pret pārējiem. Tēvam Artūrs kara laikā ir kā atbalsts, kad kļūst smagi, tad dēls viņam sniedz nelielu mierinājumu: “Tēva roka velk mani sev klāt. Nokļuvis tam blakus, es piekļauju galvu viņa sāniem un sāku skatīties caur tēva padusi, jo roka rāda uz upes pusi, kurp sākusi tagad liekties laukmalas vītolu rinda.” Kad Artūru savaino vecais Vanags to uztver daudz nopietnāk, nekā ja tas būtu jebkurš cits: “Es atjēdzos uz mirkli, veru vaļā acu plakstiņus, kas palikuši smagi un grūti vāžami kā zārka vāks, — redzu šrapneļguņu apgaismotu ierakumu strīpu, no kuras lec ārā un skrej mums pretim salīkuši strēlnieku augumi, un no augšas, pilns sāpju, manī noraugās tēva vaigs.”
- Aleksandrs Čaks
- Aleksandrs Grīns "Dvēseļu putenis"
- Raiņa dzejas poētika
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Aleksandrs Čaks
Конспект для основной школы1
-
Raiņa dzejas poētika
Конспект для основной школы8
-
Veļi
Конспект для основной школы5
-
A.Bels "Cilvēki laivās", tēlu raksturojums
Конспект для основной школы9
-
Edvarts Virza un ieskats viņa daiļradē
Конспект для основной школы4