9.Atrodi mātes ceriņu krūma aprakstu, pamato, kāda tam nozīme varoņu dzīves ceļa attēlojumā. Kādu noskaņu rada šis apraksts ?
Pēc mātes bērēm Artūrs ar brāli stāv savas dzimtas mājās: “Mēs skatāmies logā, aiz kura ceļ savus vēl kailos zarus ceriņu krūms. Salapojis viņš gandrīz aizsedz logu, un ziedu laikā viņa violetās vālītes spraucas istabā, dvašodamas maigi saldu smaržas reibumu. Tad gandrīz nevar saredzēt ēkas, un tēvs jau sen taisījās apcirpt krūmam saknes , bet atlika šo darbu no viena pavasara uz otru, klausīdams mātes lūgumam. Šo ceriņu krūmu tā bija pārvedusi drīz pēc kāzām no savām mājām, lai ziedu elpa tai atgādinātu Mežotnes dzimteni. Caur ceriņkrūma zariem var redzēt laidaru un ratnīcas durvis, virs tām iekalts skaitlis 1895”. Tas ir laiks, kad saimnieks veda mājās līgavu. Ceriņkrūma krāsa rada diženuma iespaidu un rūgtenā smarža asociējas ar mīlestības reiboni.
Ceriņkrūms vēlreiz tiek pieminēts, kad Artūrs stāsta Martai par mājām: ”Pie istabas, pie paša loga aug ceriņkrūms, ko mana māte pēc kāzām pārvedusi turpu, iestādīdama kā sava tēva sētas piemiņu. Viņš jau pirms kara bija saaudzis tik kupls, ka pavasarī vajadzēja atvērt tikai logu – un violetās ziedu vāles pašas līda istabā.” Artūrs, atcerēdamies ceriņkrūmu, saka Martai, ka saplūksim ceriņus un izrotāsim mātes kapu.
Un trešo reizi ar ceriņkrūmu satiekamies romāna beigās, kad Artūrs un Marta atbrauc uz Kurzemi un Artūra tēva mājām: ”Es veru mātes kambarīša durvis. Logā, ko aizsedzis pavisam ceriņkrūma lapu mazliet iepelēkais zaļums, redz mirdzam violetu gaišumu. Tās pirmo ziedu vālītes, kas paspējušas plaukt un viegli lokās pusdienvējā, un grīda klāta kustīgiem un vāriem ēnu rakstiem: caur lapu starpām spraužas iekšā saules gaišums, un dziļi iesniedzas ar lapām un ar ziediem mātes istabiņā viņas stādītais ceriņkrūms.” Ceriņkrūma smarža pārņem istabu un Artūram sāp sirds par māti, tēvu, brāli.
…
