Šī grāmata stāsta par 19.gadsimta francūzi,zīdtārpiņa tirgoni,un viņa vairākkārtīgiem slepeniem ceļojumiem uz Japānu,kuru nolūks ir-iedvest jaunu dzīvību panīkušajai zīda tirdzniecībai savā dzimtenē.
Ervē Žonkūrs ir dzimis 1832.gadā 4.septembrī, Francijā. Viņš dzīvoja mazā Francijas pilsētiņā Lavidjē. Viņš bija precējies un viņa sievu sauca Elēna. Bērnu vieņiem nebija. Viņš pelnīja iztiku ar visai neparastu nodarbošanos, ka ironiska acs tajā spētu saskatīt zināmu sieviešķību. Lai nopelnītu iztiku Ervē Žonkūrs pirka un pārdeva zīdtāpiņus.
Baldabjū bija tas vīrs, kurš pirms astoņiem gadiem bija pārvērtis Ervē Žonkūra dzīvi.
Bija 1861.gads. Flobērs rakstīja Salambo,par elektrisko apgaismojumu bija izteikti tikai neskaidri minējumi, un okeāna otrā pusē Ābrahams Linkolns cīnījās karā, kura beigas viņam pašam nebūs lemts pieredzēt.
Lai paglābtos no posta, ko izraisīja sērgas,kas aizvien biežāk uzbruka Eiropas zīdtārtpiņu audzētavām, Ervē Žonkūrs devās iepirkt zīdvērpēju olas uz pretējo Vidusjūras piekrasti, uz Ēģipti un Sīriju. Ceļā viņš pieveica tūkstoš sešsimt jūdžu pa jūru,pāri jūrai viņu nogādāja kuģis,ko sauca Adel, un astoņsimt kilometru pa sauzemi.
Pirkdams un pārdodams zīdtārpiņus, Ervē Žonkūrs ik gadus nopelnīja tieši tik daudz naudas, lai varētu sev un savai sievai nodrošināt ērtības, ko provincē pieņemts uzskatīt par greznību. Viņš klusi un pieticīgi izbaudīja savu turību, un izredzes kļūt bagātam viņu nemaz nevilināja.…
