-
Alfabēts
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
Alfabēts | 4 | |
Latīņu alfabēts | 4 | |
Latviešu alfabēts | 5 | |
Pielikums | 7 | |
Nobeigums | 8 |
Ikviens vārds sastāv no burtiem jeb simboliem. Burtus vienmēr ņem no kada saraksta, kuru sauc par alfabētu. Tas ir saraksts ar noteiktā secībā sakārtotiem burtiem. Vārds alfabēts ir darināts no grieķu valodas alfabēta pirmo divu burtu nosaukumiem alfa un beta. Alfabētisko secību nepieciešams ievērot vārdnīcās, satura rādītājos un dažādos sarakstos. Lai varētu veikli lietot vārdnīcas, alfabēts labi jāzina no galvas.
LATĪŅU ALFABĒTS
Latīņu alfabēts izveidojās aptuveni 6. gadsimtā pr. Kr. Tas nostabilizējās 2.gs pr. Kr. Latīņu alfabētā bija 23 burti. Romieši, tāpat kā grieķi, rakstīja ar irbuli uz dēlīšiem, kas pārklāti ar vasku, uz papirusa un pergamenta ar etiķi un spalvu. Latīņu valoda un latīņu alfabēts izplatījās visā Romas impērijā. Arī pēc tās sabrukuma turpinājās latīņu valodas un latīņu alfabēta lietošana. Kad Eiropas tautas sāka veidot savu nacionālo rakstību, par pamatu parasti ņēma latīņu alfabētu: angļi 7. gadsimtā, vācieši 8. gadsimtā, franči 9. gadsimtā, itālieši 10. gadsimtā, zviedri 13. gadsimtā, čehi 13. gadsimtā, poļi 14. gadsimtā un citas tautības vēlākajos gadsimtos. Veidojot nacionālos alfabētus, tika paturēti vai nu visi, vai lielākā daļa latīņu alfabēta burtu, ieviesti arī daži jauni. Īpatnējās skaņas tika apzīmētas:
• ar savienotiem burtiem;
• ar diviem vai trim blakus burtiem, piemēram: sh, sch, th;
• papildinot dažus burtus ar diakritiskām zīmēm - svītriņām, komatiņiem, jumtiņiem, punktiņiem u.c., piemēram, ā, ķ, š.
Viduslaikos bija izplatīts īpašs latīņu alfabēta burtu tips - gotiskie burti jeb fraktūra.(skat. Pielikumā 1.) Šie burti bija izlocīti, ar smailiem, asiem stūriem. Gotiskais raksts sevišķi populārs bija Vācijā un Zviedrijā. Uz tā pamata 16. gadsimtā iespieddarbos veidojās arī latviešu rakstība, bet rokrakstos tika lietots parastais latīņu alfabēts jeb antīkva ar noapaļotiem burtiem.
Latīņu alfabētu ar papildinājumiem un grozījumiem lieto lielākā daļa Eiropas tautu, izņemot bulgārus, grieķus(skat. pielikumā 2), serbus, krievus, baltkrievus, ukraiņus, arī visās Amerikas valstīs un Austrālijā, daļa Āfrikas valstu, izņemot arābu zemes un Etiopiju, dažās Āzijas valstīs (Turcijā, Indonēzijā, Vjetnamā). Latīņu alfabētu lieto apmēram 30% pasaules iedzīvotāju.
LATVIEŠU ALFABĒTS
Latviešu valodas alfabēts ir veidojies vēsturiski. Līdz 1946. gadam latviešu alfabētā bija arī burti Ō ō, Ŗ ŗ, bet līdz 1957. gadam burtu savienojums Ch ch. Ārzemju latviešu rakstos tie ir joprojām.
Tagadējais latviešu valodas alfabēts ir veidojies uz latīņu alfabēta pamata, to papildinot ar dažādām atšķirīgām zīmēm, kas norāda patskaņu garumu (garumzīme) - ā, ē, ī, ū, līdzskaņu mīkstumu - ķ, ģ, ļ, ņ un līdzskaņus šņāceņus - š, č, dž.
…
īsa informācija par alfabētu. Latīņu un latviešu.
- Alfabēts
- Lietvārds
- Zigmunds Skujiņš
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Zigmunds Skujiņš
Конспект для основной школы2
-
Apstākļi
Конспект для основной школы3
-
Vietniekvārdi
Конспект для основной школы1
-
Lietišķie raksti 9.klases beigu eksāmeniem latviešu valodā
Конспект для основной школы7
Оцененный! -
Ar komatu atdala
Конспект для основной школы1