Ā. Smits ekonomikas zinātnē nozīmē apmēram to pašu, ko Ņūtons fizikā, Bēthovens mūzikā un Koperniks astronomijā. Viņa darbs „An Inquiry into the Nature and Causes of the Wealth of Nations” jeb īsi „Wealth of Nations” ir pirmais, ar ko jāsāk ekonomikas studijas. Lielā daļā no pasaules universitātēm studentiem tiek pasniegts īpešs kurss, kura nosaukums ir „Wealth of Nations”.
Ādams Smits ir dzimis 1723. gada 5. jūnijā Kirkeldas pilsētiņā Skotijā pārticīgā ģimenē, lai gan īsi pirms Ādama piedzimšanas viņa tēvs bija nomiris. Reizēm Smits tiek pieskaitīts pie angļu ekonomistiem, taču tas ir nepareizi, jo gandrīz visu savu mūžu viņš ir dzīvojis Skotijā, un arī Smita uzskatu veidošanā noteicošā loma bijusi tā sauktajai „skotu apgaismībai” (Scottish Enlightenment) – ievērojamu intelektuālu sasniegumu periodam Skotijas vēsturē XVIII gadsimtā. Tas saistās ar tādiem vārdiem kā Hjū Bleirs (Hugh Blair), Adams Fergusons, Deivids Hjūms (David Hume), Lords Keimss (Lord Kames), Džons Millars (John Millar), Viljams Robertsons (William Robertson), Džeims Stjuarts (James Steuart) un arī pats Smits.
Bērnībā Smits gāja skolā dzimtajā pilsētiņā. 1737. gadā Smits iestājās Glazgovas Universitātē, kur viens no viņa skolotājiem bija tā sauktās „Glazgovas morālās filozofijas skolas” pats ievērojamākais pārstāvis – F. Hečisons (Francis Hutcheson, 1694-1747). 1740. gadā Smitam tika piešķirta stipendija, lai viņš turpinātu studijas Oksfordas Universitātē un pēc tam kļūtu par garīdznieku. Pēc sešiem ne visai veiksmīgiem gadiem 1746. gadā Smits atgriezās kirkeldā. Tur viņš dzīvoja pie mātes. Smits atteicās no garīdznieka karjeras un lasīja lekcijas par filozofiju Edinburgā, taču ne universitātes līmenī. Turpmāko piecu gadu laikā Smits guva ievērību un atzinību un par to saņēma stipendiju, lai turpinātu akadēmisko karjeru. 1751. gadā viņš uzsāka strādāt Loģikas katedrā Glazgovas Universitātē, bet 1752. gadā pārgāja uz Morālās filozofijas katedru.
…
