Nepietiekama sabiedrības informētība par iespējām kļūt par audžu ģimeni. Potenciālo audžu ģimeņu vecāku nedrošība uzsākt šo darbu, neuzticēšanās saviem spēkiem. Nepietiekošs psiholoģiskais un sabiedrības atbalsts audžuģimenēm. Netiek nodrošinātas normatīvajos aktos noteiktās sociālās garantijas – bērni bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni pēc pilngadības sasniegšanas beidzoties ārpusģimenes aprūpei, netiek nodrošināti ar dzīvojamo platību. Ja bērni, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un kuriem beigusies ārpusģimenes aprūpe, netiek nodrošināti ar dzīvojamo platību, tad tie turpina uzturēties bērnu namos. Bērna interesēs ir uzsākt patstāvīgu dzīvi, saņemot sociālā darbinieka atbalstu un nepieciešamības gadījumā saņemot pašvaldības sociālos pabalstus pamatvajadzību nodrošināšanai, kas nepatērē tik lielu finansu līdzekļu apjomu. Nenodrošinot ar dzīvojamo platību aizbildnībā esošos bērnus, tiek traucētas bērna tiesības uzsākt patstāvīgu dzīvi un pārkāptas aizbildņu tiesības, kuru šaurajos sadzīves apstākļos turpina uzturēties jaunietis, kuram vairs aprūpe nav nepieciešama. Gadījumā, ja bērns, kurš sasniedzis pilngadību ārpusģimenes aprūpes iestādē, nesaņemot dzīvojamo platību, atstāj iestādi un dodas dzīvot pie draugiem vai paziņām, pastāv liela varbūtība zaudēt ieguldītā darba rezultātus, bērnam atkal nokļūstot nelabvēlīgas sociālās vides ietekmē. Veiksmīgākai šādu jauniešu integrācijai sabiedībā ir jāorganizē diferencēta ārpusģimenes sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšana dažādās bērnu – jauniešu vecuma grupās. Jauniešus, sasniedzot 16 gadu vecumu, jāiesaita savu pamatvajadzību (mājoklis, uzturs, veselības stāvoklis, izglītība) nodrošināšanā, palielinot katra personīgo atbildību. Būtu ieteicama JAUNIEŠU PĀREJAS MĀJU veidošana.
Aprūpe pieaugušo ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās /pieaug/
2003. gadā pakalpojumus sociālās aprūpes institūcijās nodrošināja 9090 personām, t.sk., 4038 vīriešiem un 5052 sievietēm. Kopā valstī ir 100 sociālās aprūpes institūcijas, no kurām 2 sniedz pakalpojumu, gan personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, gan veciem ļaudīm.
2005.gadā pakalpojumus nodrošināja 106 sociālās aprūpes institūcijas 9 607 personām
No pašvaldību līdzekļiem uzturēto institūciju skaits /pieaug/
2001. g. - 59
2003. g. - 70
2005. g. - 70
Valsts finansējuma ietvaros aprūpi nodrošināja
2003. g. - 30 (No tām 4 ir pašvaldību institūcijas, un 1 pieder juridiskai personai)
2005. g. - 30 (t.sk. 24 valsts, 5 pašvaldības, un 1 privāta institūcija)
Aprūpi nodrošināja personām /minimāli pieaug/
2002. g. - 4345
2003. g. - 4346
No minētās klientu grupas 210 personas ir pirmās vai otrās invaliditātes grupas redzes invalīdi, bet 4136 ir personas ar garīga rakstura traucējumiem
2004. g. - 4381
2005. g. - 4133 personām ar garīga rakstura traucējumiem t.sk. 2113 sievietēm un 2020 vīriešiem, viena institūcija 213 pirmās vai otrās invaliditātes grupas redzes invalīdiem (t.sk. 113 sievietēm un 100 vīriešiem).…
