Abrahama Maslova personības vajadzību teorija
Saskaņā ar Maslovu cilvēka vajadzības ir hierarhiski pakārtotas piecos līmeņos. Parasti šos līmeņus, lai būtu uzskatāmāk attēlo piramīdas veidā.
Pirmais līmenis – Fizioloģiskās vajadzības.
Maslovs uzsver, ka šis ir fiziskās eksistences pamatnoteikums. Līdz ar šim vajadzībām cilvēkam jāapmierina izsalkums, slāpes, cilvēkam nepieciešama atpūta, miegs, mājoklis, apģērbs, kā arī vajadzīga dzimumvajadzību apmierināšana, lai cilvēku dzimums varētu pastāvēt. Maslovs nodala seksuālās vajadzības no mīlestības. Mīlestību viņš pieskaita trešās pakāpes vajadzībām, bet seksuālo vajadzību pie tīri fizioloģiskām vajadzībām.
Es arī piekrītu šim Maslova uzskatam, ka cilvēkam primārās ir pamatvajadzības – fizioloģiskās vajadzības. Jo tās praktiski ir mums jau gēnos (iedzimtas). Ja cilvēks nebūs paēdis, padzēris, atpūties viņam būs grūti par kaut ko citu īpaši domāt. To spēj tikai cilvēki, ar īpaši stipru gribasspēku, vai arī pēc ilgstošiem treniņiem kā piemēram jogi. Galu galā ja nav apmierinātas šīs vajadzības tad cilvēks ne tikai psiholoģiski ir “nederīgs”, bet arī cilvēka ķermenis nefunkcionēs pilnībā. Kaut kāds iztrūkums tiks vienmēr kompensēts, lai tikai tiktu saglabāta cilvēka dzīvība. Zaudējot lielu daudzumu ūdens cilvēka smadzenes pārstāj normāli funkcionēt, cilvēkam sāk rādīties dažādas halucinācijas u.t.t.
Otrais līmenis – Vajadzība pēc drošības.
Maslovs šo vajadzību uztver kā pašsaprotamu un vairāk runā par psiholoģisko aspektu. Tā ir vajadzība izvairīties no sāpēm, nepatīkamiem pārdzīvojumiem, no negatīvām emocijām, izvairīties no situācijām, kas rada šīs emocijas, satraukumu. Tā ir vēlēšanās cilvēkam nenonākt situācijā kad viņam jādzird asa kritika, pārmetumi. Vajadzība pēc drošības balstās uz 2 faktoriem – stabilitāti un informētību.
Man atkal jāpiekrīt Maslova teorijai. Tā tas patiešām varētu būt, kad cilvēks ir apmierinājis savas pamatvajadzības – tas ir nodrošinājis savu tālāko eksistenci (to kas bija atkarīga no viņa paša) viņš sāk meklēt drošību no ārējiem faktoriem vai arī no draudiem, kas var nākt no citiem cilvēkiem. Vienīgi man šķiet, ka tiem cilvēkiem kam šī vēlme pēc drošības ir īpaši izteikta viņi no tās gan iegūst, gan zaudē. Piemēram, cilvēks, kas īpaši nepiedomā pie savas drošības, speciāli vai tīri neapzināti iesaistās tādās situācijās, kas var nest viņam morālus vai tīri fiziskus kaitējumus.
Iegūst tādā ziņā, ka iesaistās tādās vietās kur ir daudz nezināma, jauna, kur ir piedzīvojumi. Tādejādi šis bezbailīgais iegūst jaunas zināšanas, jaunas prasmes. Uzzina to ko bailīgais (drošību mīlošais) sēdēdams savā drošajā mājā nekad neuzzinās un iegūs tādus iespaidus, kas “drošajam” paliks nesasniedzami.
Runājot par stabilitāti kā par drošības garantu man uzreiz prātā nāk mājas. Mājas ir vieta, kur tu visu zini, tu visu kontrolē. Tava mazā pasaulīte un tu te esi valdnieks. Mājas ir tā stabilitāte- vieta, kur atpūsties, atgūt spēkus, sakopot domas. Tā ir kā “miga” mežonīgam zvēram, kur viņš var saārstēt dzīves rētas, lai no jauna mestos iekšā mutuļojošajā dzīves cīņā par vietu zem saules.
…
