Ekonomikas augšupeja, ienākumu pieaugums, zinātnes un tehnikas progress laika posmā pēc Otrā pasaules kara sekmēja t.s. patērētāju sabiedrības veidošanos attīstītākajās pasaules valstīs. Ienākumu pieaugums un patērētāju kredīta attīstība deva iespēju ģimenēm pat ar samērā pieticīgiem ienākumiem iegādāties automašīnu vai pat vairākas un piepildīt māju ar dažādām mājsaimniecības ierīcēm, doties ārzemju ceļojumos. Attīstījās reklāmas industrija, kuru īpaši veicināja pieprasījuma pieaugumu un līdz ar to arī ekonomikas augšupeju.1
Pateicoties zinātniski tehniskās revolūcijas attīstībai, izglītības līmeņa pieaugumam, avīžu, žurnālu, grāmatu, radio un televīzijas izplatībai, kultūra kļuva pieejama plašiem iedzīvotāju slāņiem, ne tikai izglītotajai sabiedrības elitei. Veidojās t.s. masu kultūra. Plašu izplatību ieguva tādi žanri, kas bija domāti masu patērētājiem, - detektīva, piedzīvojumu romāna un fantastikas žanrs literatūrā un kino, televīzijas seriāli u. c. Izklaides industrija kļuva par svarīgu ekonomikas nozari. Masu informācijas līdzekļi, radioelektronikas un sakaru tehnoloģiju attīstība veicināja masu kultūras globalizāciju. Globalizācijas rezultātā amerikāņu un Rietumu kultūra akumulēja dažādu pasaules tautu kultūru un reliģiju ietekmes. Notika kā masu, tā arī elitārās kultūras internacionalizācija.2…