Secinājumi.
Ampīrs ir Napoleona I izveidots mākslas stils, kurš tiek izmantots politiskiem mērķiem noskaņot cilvēkus noteiktai rīcībai.
Ampīrs apvieno Senās Romas, Ēģiptes un citu antīko tautu motīvus.
Arhitektūrā dominē lielo masu attiecības, kas papildinātas ar antīkiem dekoratīviem elementiem – kolonnām, arkādēm, skulptūrām.
Ampīra arhitektūras pamatdoma ir Napoleona impērijas varenības izrādīšana.
Ampīra arhitektūrā raksturīga ansambļu veidošana – triumfa arkas, kolonādes.
Baznīcu celtniecībā dominē centrālā tipa plānojums.
Interjerā tiek izmantoti dārgi metāli, kvalitatīvi un augstvērtīgi koka elementi un eksotiski dekoratīvi motīvi.
Nereti izmantots Napoleona simbols - burts „N”.
Ampīram raksturīgas košas krāsas – sarkana, zila, balta,- un daudz bronzas un zelta dekoru.
Mēbeļu virsmas tiek dekorētas ar klasiskās arhitektūras motīviem – kolonnām, pilastriem, kā arī sfinksām un kariatīdēm.
Krievijā ampīra ietekme ir atšķirīga, mēbeļu dizains ir vienkāršāks un monumentālāks. Tiek pārsvarā izmantota zilā un baltā krāsa.
Ampīrs diktēja arī modes noteikumus. Tērpa greznums bija atkarīgs no cilvēka statusa.
Glezniecībā tiek attēloti vēsturiski, mitoloģiski vai alegoriski sižeti, kā arī Bībeles tēmas.
Paralēli polihromajiem gleznojumiem tika izmantota grizaja tehnika.
Ievērojamu popularitāti iegūst ceļojumu skices, ilustrācijas.
Grafikā raksturīgi siluetzīmējumi, it īpaši veidojot portretus.
…