Anatomija, fizioloģija

Apraksti, ko pēta anatomija un fizioloģija
Sīkāk:
Anatomija pēta ķermeņa formu un uzbūvi.
Fizioloģija pēta šūnu, audu, orgānu un organisma kopumā funkcijas un to regulācijas mehānismus, vai arī – norises, ar kurām dzīvais organisms pielāgojas mainīgai ārējai videi.

Vai, ja gribat:
Anatomija - zinātnes apakšnozare, kurā pēta cilvēka organisma izcelšanos, attīstību, uzbūvi un formu, ķermeņa un tā daļu ārējo formu, proporcijas, atsevišķus orgānus, to mikroskopisko un makroskopisko uzbūvi. Anatomijā pēta cilvēka attīstības galvenos etapus evolūcijas gaitā, ķermeņa daļu un orgānu uzbūves īpatnības dažādos vecuma periodos, cilvēka organisma attīstības īpatnības ārējās vides faktoru ietekmē.

Fizioloģija (zinātne par vesala organisma dzīvības procesu dinamiku) -medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un organisma kopumā funkcijas un to regulācijas mehānismus. Fizioloģijas uzdevums ir atklāt un izprast organismā notiekošu procesu (veģitatīvo, somatisko, sensorisko un psihisko) būtību un noskaidrot visu norišu precīzu secību, ar kurām organisms pielāgojas mainīgajai ārējai videi. Šo norišu izzināšana dod iespējas mainīt dzīvā funkcijas vēlajamajā virzienā un tādējādi palīdzēt praktiskajai medicīnai.

Nosauc organisma strukturālos līmeņus
Organisma strukturāli līmeņi:
• Ķīmiskais (atomārais, molekulārais)
• Šūnu
• Audu
• Orgānu
• Orgānu sismēmu un visu organisma …