Anatomija
Anatomija ir mācībā par dzīva cilvēka ķermeņa formu un uzbūvi, no grieķu vārda – uzšķēršana
Anatomijas vēsture
Ap 2500. gadu p.m.ē. Grieķijā tika veidoti papirosi ar informāciju par sirds un asinsvadu uzbūvi un apm. 460-377 gadu p.m.ē. Hipokrāts sistematizēja zināšanas par cilvēka ķermeņa uzbūvi. Pirmā sekcija tika veikta apm. 300. gadā p.m.ē. un to veica Herofils. Viduslaikos lielu ieguldījumu medicīnā deva Leonardo da Vinči.
RSU anatomijas katedra
Gastons Bahmanis no 1920. gada vadīja anatomijas katedru un ir dibinājis anatomijas muzeju.
Jēkabs Prīmanis vadīja anatomijas katedru līdz 1945. gadam.
Pēc tam anatomijas katedru ir vadījuši Vasīlijs Kalbergs, Genovefa Jēča, Haralds Voskis, Ruta Zagare.
Anatomijas metodes:
Apskate (inspectio)
Preperēšana (praeparatio)
Injekcijas (injectio)
Korozijas (corosio)
Sistemātiskā anatomija – pēta organismu sistēmu anatomiju, piemēram, kaulu, muskuļu u.c.
Topogrāfiskā anatomija – pamatojoties uz zināmiem faktiem sistemātiskajā anatomijā, tiek pētīta atsevišķu ķermeņa daļu savstarpējā telpiskā attiecība.
Salīdzinošā anatomija – salīdzina cilvēka un dzīvnieka anatomiju.
Tāpat vēl eksistē rentgenanatomija, funkcionālā, pataloģiskā, plastiskā, vecuma anatomija un histoloģija, kas pēta audu un orgānu mikroskopisko uzbūvi.…
