Andris Žebers piederīgs spilgtajai, novatoriskajai dzejnieku paaudzei, kas latviešu literatūrā ienāk 20.gs.80.gados. Viņa laika biedri ir Liāna Langa (dzimusi 1960.gadā), Amanda Aizpuriete (1956), Egils Zirnis (1956), Māris Melgalvs (1957-2005), Pēters Brūveris (1957), Guntars Godiņš (1958), Inese Zandere (1958), Klāvs Elsbergs (1959-1987), Anna Rancāne (1959), Edvīns Raups (1962) – plašāk pazīstami kā Klāva Elsberga paaudze. Šiem dzejniekiem raksturīga monolīta un konceptuāli līdzsvarota attieksme pret pasauli un sevi tajā – tā ir distancēšanās, dzejā vērojama maksimāli godīga attieksme pret sociālpolitisko laiktelpu. Jaunie autori atsakās no sentimentalitātes, uzspēlēta poētiskuma, tā vietā viņi ironizē un dara to tik prasmīgi, ka joprojām pie varas esošie „svešo transparentu” nēsātāji nespēj šo dzeju apturēt vai aizliegt.
A. Žebers šajā laikā debitē ar dzejoļu krājumu „Tetovējumi”, tas notiek 1988.gadā. Žeberam tolaik ir trīsdesmit gadu (viņš dzimis 1958.gada 23.februārī), mācījies Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolas Koktēlniecības nodaļā un studējis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļā, aktīvi darbojas plakātu un grāmatu grafikā. „Tetovējumos” apkopoti no 1978.līdz 1987.gadam - tātad gandrīz desmit gadu laikā tapuši dzejoļi. Grāmatiņa ir pavisam neliela un Žeberu, šķiet, par daudzrakstītāju nenosaukt, tomēr viņa dzejas grāmatu „plānais izskats” maldina. Krājums „Tetovējumi” valdzina ar melnīgsnēju, bieži stilizētās tautasdziesmās ietvertu humoru par Padomju laika dzīves norietu, kā arī autora ilustrācijām (publicētas ar asprātīgo pseidonīmu Andris Breže), vienlaikus šī dzeja ir nopietnības pilna ironija par industrializētās, rūpnieciskotās „konveijera dzīves” absurdu. Krājumam raksturīgi tēli ir bērnu briesmu stāstos mītošā Melnā roka, pelēkā, pelēkā pilsēta, arī zivs (interesants un neviennozīmīgs tēls, kas bieži izmantots, lai raksturotu brīvo cilvēka dvēseli, ko neiegrožo rūpnīcu ritms) un padomju laika cilvēks – dzērājs, ierēdnis, strādnieks, kolhozniece; karš ar tankiem un lidmašīnām un pilsētvidi raksturojošie tramvajs, parks, rūpnīca, betons, Ziedoņdārzs un citi. …
