Anestezioloģija un reanimatoloģija

Ievadanestēzija:
Ietver pacienta pāreju no nomoda bezsamaņas stāvoklī ar aizsargrefleksu nomākumu, kura laikā pacienta vitālo funkciju kontrole ir pilnībā atkarīga no anestezioloģijas personāla darbībām. Elpošanas un kardiovaskulārās sistēmas uzturēšana ir šā perioda vissvarīgākais posms.
1) Pozīcija ( parasti pacients ir pozīcijā uz muguras ar ērti novietotām ekstremitātēm un galvu)
2) Apkārtējā vide. (Lai ievadanestēcijas periods norisētu gludi, ļoti svarīgi, lai pacients justos komfortabli. Jānovērš drebuļi, pacientu silti sasedzot. Jāievēro klusums telpā, izvairoties no liekām sarunām un jokiem).
3) Preoksigenācija minimāli 3min.
4) Arteriālā spiediena mērījumus, uzsākot ievadanestēziju, vēlam veikt 1x/min, lai laikus konstatētu iespējamu hipotensiju. Nepārtraukti novēro kardioskopa un pulsoksimetrijas rādītājus.
Intubācijas etaps:
1) intubācijas narkoze ilgst no miorelaksantu ievadīšanas brīža līdz trahejas (bronhu) intubācijas sekmīgai veikšanai un MPV sākšanai.
2) Miorelaksantus ievada tad, kad pacients jau atrodas bezsamaņā un adekvātā analgēzijā.
3) Ja ievada depolarizējošo miorelaksantu sukcinilholīnu vai nedepolarizējošo - rokuroniju, tad traheju var intubēt apmēram pēc minūtes.
4) Ja ievadīti citi nedepolarizējošie miorelaksanti, tad traheju visbiežāk var intubēt pēc 2-3 minūtēm, ņemot vērā konkrētā miorelaksanta iedarbības ātrumu.
5) Trahejas intubācijas laikā svarīgs ir pacienta galvas novietojums, pareizs laringoskopa spoguļa lielums un tiešās laringoskopijas un intubācijas veikšanas tehnika.
…