Конспект
Точные науки и природа
Медицина, гигиена, анатомия
Antibakteriālie ķīmijterapeitiskie līdzekļi-
Antibakteriālie ķīmijterapeitiskie līdzekļi
Antibakteriālas terapijas ilgums
Antibakteriālas terapijas ilgums atkarīgs no slimības klīniskās ainas un ierosinātāja.
Priekšlaicīga ārstēšana pārtraukšana var izraisīt infekcijas uzliesmojumu vai infekcijas pāreju hroniska formā, kā arī rezistentu baktēriju rašanas, jo mikrobi ar īsu kursu nav iznīcināti, bet bakteriāla rezistence tiek veicināta.
Pārāk ilga AB terapija var izraisīt:
- toksisko iedarbību,
- disbakteriozi un/vai superinfekciju,
- rezistentu baktēriju rašanos.
48-72 h no ārstēšanas sākuma uzskata par pietiekamu laiku, lai antibakteriālā terapija iedarbotos. Tādēļ temperatūru ieteicams nepazemināt ar pretdrudža preparātiem, lai varētu spriest par terapijas efektivitāti. Ja pretdrudža terapija nepieciešama sliktas drudža panesamības dēļ, infekcijas slimības gadījumā tā jāpārtrauc 48-72 h pēc ārstēšanas sākuma, lai neielaistu slimību. Biežāk lietotie pretdrudža medikamenti:
- ACETILSALICILSKĀBE 500 – 650 mg ik pēc 4-6 h (maksimālā deva 4 g),
- PARACETAMOLS (PAMOL) 500 – 1000 mg ik pēc 4-6 h (maksimālā deva 4 g/24h. Reizēm 6g/24h),
- IBUPROFĒNS 200 – 400 mg ik pēc 4-6 h (īpaši, ja ir arī sāpes un/vai sauss klepus). Var lietot arī citus pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, diklofenaku.
Ja 48-72 h pēc ārstēšanas sākuma nav uzlabošanās, ķermeņa temperatūra, vietējie slimības simptomi (piem., klepus, krēpu daudzums, sāpes) nav mazinājušies, jāsazinās ar ārstu, lai mainītu terapiju. Šiem pacientiem nepieciešama bakterioloģiskā izmeklēšana.
Vieglākos gadījumos ārstēšanu jāturpina 4-5 dienas pēc temperatūras un leikocitārās formulas normalizēšanās un intoksikācijas pazīmju izzušanas. Kas parasti netiek 48-72 h pēc ārstēšanas uzsākšanas. Kopējais terapijas ilgums optimāli varētu būt 7 dienas. Nedaudz smagākos gadījumos terapiju turpina 7-10 dienas: 3-4 dienas līdz temperatūras normalizēšanai un vēl 5 dienas līdz pilnīgai procesa apturēšanai.
Smagāku slimību gadījumā kopējais antibakteriālās terapijas laiks varētu būt 10-14 dienas. Piemēram, ārstējot otītu un rinosinusītu. Bet lai sasniegtu optimālo efektu, augšējo elpceļu iekaisumu ārstēšanā parasti ņem vērā ne tikai izstrādātas vadlīnijas, bet arī slimības gaitu, vecumu, blakusslimības, nieru un aknu funkcijas.
Smagu slimību gadījumā, tādu kā nozokomiālā pneimonija, plaušu abscess, septiskais endokardīts, osteomielīts, strutainais artrīts vai tuberkuloze, antibakteriālās terapijas efekts nav jānovērtē 48-72 h pēc ārstēšanas sākuma kā pneimonijas gadījumā, bet ilgākā laika periodā. Temperatūra var normalizēties tikai pēc 2 nedēļām. Plaušu abscesu ārstē aptuveni 4 – 12 nedēļas, akūtu osteomielītu vai strutainu artrītu 4-6 nedēļas, tuberkulozi – vismaz 6 mēnešus.
Īslaicīga intensīva terapija. Akūtas urīnceļu infekcijas vai bakteriālās vaginozes gadījumā, ja nav komplikāciju, var būt piemērota īslaicīga intensīvā terapija (1 vai 3 dienu antibakteriālas terapijas kursi). Labu ārstēšanas rezultātu var sagaidīt tikai tad, ja organismam ir spēcīga nespecifiska imunitāte. Komplicētu infekciju ārstēšanas kursa ilgums ir atkarīgs no slimības gaitas un untibakteriālā līdzekļa.
…
ANTIBAKTERIĀLIE ĶĪMIJTERAPEITISKIE LĪDZEKĻI Par ABĶTL sauc preparātus, kurus galvenokārt izmanto, lai kavējoši iedarbotos uz mikroorganismiem, kas atrodas asinīs, limfā, dažādos audos, šūnās un iekšējos orgānos (organisma iekšēja vide). Lietojot ĶTL jāievēro vairāki noteikumi jeb ķīmijterapijas principus. Ķīmijterapijas principi 1) Jāizmanto tikai tas preparāts, pret kuru konkrētās infekcijas slimības izraisītājs ir jūtīgs. Vispirms jānosaka precīza slimības diagnoze un tās izraisītāja jūtība pret dažādiem ķīmijterapeitiskiem līdzekļiem. 2) Slimības ārstēšana jāiesāk pēc iespējas ātrāk, jo tad mikroorganismi nav vēl paspējuši savairoties, tie ir ļoti jūtīgi pret ķīmijterapeitiskiem līdzekļiem, kā arī organisms vēl ir stiprs. 3) Terapija jāsāk un jāturpina ar maksimāli pieļaujamām devām (ar trieciendevām un uzturošām devām), precīzi ievērojot intervālus starp preparāta atsevišķo devu ievadīšanas reizēm. Ķīmijterapetiskolīdzekļu lietošanas ilgumam ir jābūt stingri noteiktam. Dažu infekcijas slimību gadījumos ir nepieciešami atkārtoti ārstēšanās kursi, lai novērstu slimības recidīvus. 4) Daudzu infekcijas slimību terapijai jābūt kombinētai, t.i., vairāki preparāti jālieto vienlaicīgi, jo tādā veidā iespējams nomākt slimības izraisītājus to dažādas attīstības stadijās. Šai kombinētai pretmikrobās darbības mehānisma preparātu lietošanai jābūt pamatotai. 5) Antibakteriālās terapijas laikā jāstiprina organisms ar atbilstošu diētu un vitamīniem, jo infekcijas slimības gadījumā cilvēks novājē un palielinās vitamīnu patēriņš. Ķīmijterapeitiski līdzekļi ir vielas dažādu infekcijas un parazitāru slimību, ka arī ļaundabīgu audzēju ārstēšanai. Izšķir: 1. antibakteriālas, 2. pret sēnīšu, 3. pret vīrusu, 4. pret parazītu līdzekļus. Pie antibakteriāliem ķīmijterapeitiskiem līdzekļiem pieder: 1) antibiotiskie līdzekļi jeb antibiotikas, 2) sintētiskie antibakteriālie līdzekļi ar dažādu ķīmisko uzbūvi, kā arī specifiskie, 3) pretsifilisa līdzekļi, 4) prettuberkulozes līdzekļi, 5) pretlepras līdzekļi.
- Antibakteriālie ķīmijterapeitiskie līdzekļi
-
Ritmikas programma pamatskolas skolēniem ar speciālām vajadzībām
Конспект4 Физкультура, спорт, Педагогика, Медицина, гигиена, анатомия
- Vielmaiņas procesus ietekmējošie līdzekļi
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Vielmaiņas procesus ietekmējošie līdzekļi
Конспект для университета9
-
Ritmikas programma pamatskolas skolēniem ar speciālām vajadzībām
Конспект для университета4
-
Geriatrija
Конспект для университета3
-
Narkozes
Конспект для университета2
-
Citostatiskie līdzekļi
Конспект для университета1