Antīkā filosofija

Filozofijas rašanos veicina:
Sociālekonomiskie apstākļi, Politiskie apstākļi, Sengrieķu kultūras garīgās formas
Filosofija – mīlēt zināšanas, nodarbojas ar pasaules uzskata, atziņas pamatošanas un kritikas, zinātņu metodoloģijas un loģikas problēmām. (Ontoloģija – esamības filozofija, gnozeoloģija – atziņas teorija)

Refleksija – vērsties atpakaļ. Ar refleksīvu domāšanu atklājas jaunas iespējas domāšanai un dzīvei.
7.-6.gs.pmē- pārmaiņas Grieķijā – ekonomika – no agrārās uz amatniecības un komerczemi.

Solons - reformas veica tautas – iestājas pret cilšu vadoņiem – kļūst par tirgotāju
Attīstība – akmeņi nost no zemēm, vergu brīvība, iespēja noteikt mantojumu, sociālpolitiskā reforma – pēc cilv. skaita sadala grupās. Atēnas veicināja tiesas padomi.
Polisa – īpaša grieķu tautas dzīves forma
Civilizācija – pilsoņu kopiena
Eposs – īpaša mitoloģiskā forma – poētiski organizē mītus vienā veselumā [Homērs – Odiseja, Iliāda – tiek attēloti sociālie procesi sabiedrībā un to savienojums ar dabu]
[Hesiods – Teogonija – dievu rašanās process].…