Antropoģenēze. Paleolīts, mezolīts

Homo Neanderthalensis
Nākošais hominīdu attīstības posms antropoģenēzē ir neandertālietis – cilvēkveidīgo būtņu suga, kas pēc ķermeņa uzbūves visvairāk līdzinās mūsdienu cilvēkam. Smadzeņu tilpums no 1200 līdz 1700 cm3 . Tie apdzīvoja Eiropas un Āzijas teritorijas. Tie pastāvēja pirms 200 000 – 30 000 gadu.
Neandertālieša fiziskā uzbūve no mūsdienu cilvēka uzbūves atšķīrās tika ar masīvāk veidotu ķermeni un galvaskausa formas arhaiskām iezīmēm. Tā smadzeņu apjoms pārsniedza pat vidējo mūsdienu cilvēka smadzeņu apjomu. Daži zinātnieki neandertālieti uzlūko kā mūsdienu cilvēka tieši priekšteci, bet citi par izmirušu atzaru.
Homo Sapiens
Ne vēlāk kā pirms 100 000 gadu izveidojās mūsdienu cilvēks Homo sapiens – „saprātīgais cilvēks”. Smadzeņu tilpums no 1000 līdz 1850 cm3 .
Senākos mūsdienu cilvēkus, kas dzīvoja akmens laikmetā mēdz dēvēt par kromaņoniešiem. Nosaukums saistīts ar Homo sapiens fosilu atradumu 1868. gadā Kromaņonas alās mūsdienu Francijas teritorijā. Tā ķermeņa un galvas uzbūve bijusi pilnīgi mūsdienīga. Neizteikti palikuši uzacu valnīši, labi veidots zods, kā arī mūsdienu cilvēka smadzeņu apjoms.
Ar Homo sapiens noslēdzās antropoģenēzes process. Sākās jauni procesi cilvēces aizvēsturē – kaula un akmens apstrāde, jaunas darbarīku formas, mākslas darbi un reliģiskie priekšstati
Joprojām pastāv uzskats, ka mūsdienu cilvēka pirmdzimtene meklējama Āfrikā. Jau akmens laikmeta sākumā tas nonācis Eiropā, Āzijā, Amerikā un Austrālijā.
Mūsdienās joprojām pastāv dažādi, nereti pilnīgi pretēji viedokļi par antropoģenēzes norisi.

…