Plantārajā virsmā muskuļus apklāj ļoti stipra, bieza pēdas aponeiroze; muskuļi šeit, tāpat kā plaukstas volārajā virsmā, novietojas trīs grupās. Īkšķa paaugstinājuma muskuļu grupā izšķir īso īkšķa saliecēju, atvilcēju un pievilcēju; V pirksta paaugstinājuma muskuļu grupā izšķir atvilcēju, pretimstādītāju un saliecēju. Atšķirībā no plaukstas pēdas īkšķim nav pretimstādītāja muskuļa; tas, protams, ir saistīts ar to, ka pēdai nav tveršanas funkcijas. Vidējo, attīstītāko muskuļu grupu veido īsais pirkstu saliecējs un pēdas četrstūrainais muskulis. Abi šie muskuļi sākas no papēža kaula; pirmais piestiprinās pie pirkstu ( no II līdz V ) vidējām falangām, bet otrs saplūst ar garā pirkstu saliecēja cīpslām. Tie palīdz arī nostiprināt pēdu kā vienību.
Pēdas locītavas (articulationes pedis) ir vairāk vai mazāk kustīgas locītavas starp atsevišķiem pēdas kauliem. Locītavas nostiprina saites, kas kopā ar muskuļu cīpslām palīdz izveidot izliekumus — pēdas velves. Šie izliekumi vērsti uz augšu un iet 2 virzienos: gareniskā virzienā no pleznas kaulu galviņām uz papēža kaula pamatni un šķērsvirzienā no 1. pirksta pamatnes uz 5. pirksta pamatni.
• Ja saites un pēdas muskulatūra pārmērīgas slodzes dēļ atslābst vai vispār ir maz attīstītas, pēdas velves izlīdzinās un rodas plakanā pēda. Pēdas muskuļi iedalāmi 2 grupās — augšējās un apakšējās virsmas muskuļos, kas saliec un iztaisno kājas pirkstus. Apakšējās virsmas muskuļi bez tam vēl nostiprina pēdas velves un padara tās atsperīgas. Pēdas asinsvadi ir apakšstilba asinsvadu nobeigumi, kas sazarojas pēdas augšējā un apakšējā virsmā. Pēdas muskuļus un ādu inervē sēžas nerva gala zari.
…
