SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Secinājumi:
1. Katrs autors definē apgrozāmos līdzekļus nedaudz savādāk. Visbiežāk definīcijās sastopas tādi vārdi kā: aktīvi, paredzēts, izlietot, viena gada laikā (ražošanas ciklā, saimnieciskās darbības ciklā), līdzekļi, patērē, pārvēršas naudā, uzņēmums. Tātad apgrozāmie līdzekļi ir uzņēmuma aktīvi, kurus ir paredzēts izlietot viena gada laikā (ražošanas ciklā, saimnieciskās darbības ciklā), tie ir līdzekļi, kuri gada laikā pārvēršas naudā.
2. Katrs uzņēmuma vadītājs pats izvēlās, kā viņš grupēs savus apgrozāmus līdzekļus. Latvijas Republikas uzņēmumiem par savu kontu plāna pamatu ir jāņem “Uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un organizāciju vienotais grāmatvedības kontu plāns”. Bet ir uzņēmumi, kuru kontu plānām jābūt vienādām ar likumu noteiktam (piemēram, uzņēmumiem, kas gadā pelna virs 200 000 latu, gada pārskatā konta plānam jāsakrīt ar likuma noteikto), atbilstoši starptautiskiem grāmatvedības standartiem (budžeta iestādēm), bet tiem uzņēmumiem, kuri var brīvi izvēlēties kā veidot savu konta plānu, var izmantot vai nu jau likumā atrunātu plānu, vai arī izveidot savu, bet tas vienalga būs līdzīgs.
3. Bilances kontu pielietojums grāmatvedības kontu plānos var atšķirties. Apgrozāmo līdzekļu iedalījums ir atkarīgs: 1. no katra uzņēmuma specifikas. Piemēram, lauksaimniecības uzņēmumā, vai uzņēmumā, kuru darbībai ir nepieciešami dzīvnieki, kontu plāna pie apgrozāmiem līdzekļiem būs tāds iedalījums kā – produktīvie un darba dzīvnieki, bet , piemēram, pārtikas preču veikala grāmatvedībā tāda iedalījuma var arī nebūt. Un 2. no dažādo naudas līdzekļu apgrozījumu uzņēmumos. Jo tas būs lielāks, jo smalkāka uzskaite ir nepieciešama, pretējā gadījumā kļūs neiespējami izsekot kur un kādiem nolūkiem tiek iztērēti uzņēmuma līdzekļi.
…