1. Apkure.
1.1. Ēkas telpu siltuma enerģijas zudumu aprēķins caur ēkas ārējām norobežojošām konstrukcijām (ĀNK).
Ēku apsildei, lai tajās nodrošinātu telpas izmantošanas prasībām vai komforta prasībām atbilstošu termālo režīmu ierīko centrālapkures sistēmas.
Siltuma enerģijas zudumi vai siltuma enerģijas plūsma W no ēkas, caur ēkas ārējām norobežojošām konstrukcijām (ĀNK) – ārsienām, augšstāvu pārsegumiem (ēkām ar bēniņiem) vai jumtiem (plakaniem, savietotiem), logiem, ārdurvīm un grīdām, aprēķināma kā:
Q = F ∙ U0 ∙ (Θi – Θe) ∙ Kp, (W)
kur:
F – attiecīgais ĀNK laukums m2;
U0 – attiecīgais ĀNK siltumvadāmības koeficients, W/m2˚C;
Θi – telpas iekšējā aprēķina temperatūra ºC. Pieņem saskaņā ar konkrētas telpas "ražošanas" prasībām. Telpām ar divām vai vairākām, dažādi orientētām ĀNK (ārsienām, jumtiem u.c.) telpas aprēķina temperatūra jāpaaugstina par 2ºC;
Θe – ārgaisa aprēķina temperatūra ziemā ºC, ēkas ģeografiskajā atrašanās vietā, kuru pieņem saskaņā ar LBN 003-01 "Būvklimatoloģija" un atbilstoši LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" p.54 prasībai, kura nosaka, ka ēkas apkures un ventilācijas sistēmu jaudas, t. i. siltuma enerģijas zudumus apkures sistēmas jaudas aprēķinam vai ventilācijas pieplūdes ārgaisa uzsildei nepieciešamā siltuma enerģijas daudzuma aprēķinam, ziemas ārgaisa aprēķina temperatūra tiek pieņemta atbilstošā ēkas siltuma inercei (masivitātei) D.
1.2. Daudzslāņu norobežojošās būvkonstrukcijas (būvelementa) siltuma inerce "D".
Var pieņemt, ka ēku norobežojošo konstrukciju, tātad arī visas ēkas siltuminerce "D" raksturo vai nosaka ēkas siltumaizsardzības spēju, vai spēju akumulēt siltuma enerģiju un nodrošina ēkai spēju īsākā vai ilgākā laikā uzturēt ēkā pieprasīto termālo komfortu ar tā pieļaujamu pazemināšanos, ārgaisa temperatūrai pazeminoties zemāk par ārgaisa aprēķina temperatūru Θi , pie kuras noteikta apkures sistēmas sildjauda kompensējoša ēkas siltuma enerģijas zudumus.
…
