Ievads
Latgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijas austrumos, kas aptver Balvu, Krāslavas, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes rajonus, kā arī daļu no Daugavpils (uz ziemeļiem no Daugavas), Jēkabpils un Madonas (uz austrumiem no Aiviekstes un Pededzes upēm) rajoniem.
Zemes virsu Latgalē veido Austrumlatvijas zemiene un Latgales augstiene. Tās krasi atšķiras viena no otras ar reljefa formām, kā veģetāciju un apdzīvojuma blīvumu. Austrumlatvijas zemieni veido bijusī ledāju gultne. Zemes virsma te lielākoties ir lēzena ar lēzenu slīpumu uz Daugavu un Lubānas ezeru. Vietās, kur tā ir gluži līmeniska, izveidojies viens no lielākajiem purvu iecirkņiem Latvijā ar Teiču, Lielo, Kņovu u.c. purviem.
Mērķis popularizēt Latgales dabas un kultūrvēsturiskos objektus.
Uzdevumi:
1) Apkopot informāciju par dabas un kultūrvēsturiskajiem objektiem.
2) Izveidot kartogrāfiskās objektu shēmas.
3) Izveidot informatīvo bukletu par Latgales apskates objektiem.
1.Ievērojamākie laukakmeņi
1.1. Nīcgales Lielais akmens
Nīcgales Lielais akmens(1.attēls) ir vislielākais pašreiz zināmais laukakmens Latvijā. Tas atrodas dziļi mežā ap 6 km uz austrumiem no Nīcgales dzelzceļa stacijas, taču viegli sasniedzams pateicoties ierīkotajam zemesceļam un norādēm. Akmens atrodas meža stigu krustpunktā. Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju nostāstiem, 18. un 19. gs. uz tā plakanās virsmas esot bijis novietots galds un sēdekļi. Kalupes, Līksnas, Vārkavas un citi apkārtējie muižnieki pie akmens pulcējušies medībās, lai atpūstos un “stiprinātos”. Vietējo muižnieku ar medībām saistītās izdarība atceras arī V.Gavars, kas Nīcgales mežniecībā 20. gs. 30-jos gados bija mežsargs, un, jauns puisis būdams, pats piedalījies muižnieku rīkotajās medībās ka dzinējs. Te esot svinēti arī Līgo svētki, un ka stāsta vecāki cilvēki, uz akmens laukumiņa notikušas dejas. Kas attiecas uz pakāpieniem, kuri ir iecirsti akmenī, tad to skaits nekad nav bijis 12 (kā tas bieži tiek rakstīts) un kas it kā pierādot akmens grimšanu. Nīcgales mežniecības mežzinis A.Jotsons, 1938. gadā meža strādniekam Lauskim licis iekalt trīs pakāpienus, par katru samaksājot 5 latus. Šos trīs pakāpienus tad joprojām min ekskursantu papēži.
1.2. Medņu dižakmens
Medņu dižakmens(2.attēls) atrodas morēnas līdzenumā. Kubveida, jeb kvadrātveida forma plāna skatījumā. Pamatmasā milzīgi (5 - 8 cm) brūni ortoklaza kristāli ar tumšiem biotīta un gaišiem kvarca kristāliem. Stipri sadēdējis. Pēc V.Zelča datiem - garums 5,8 m, plat. 5,3 m, augstums 1,4 m, apkm. 19,0 m, lielākā daļa zemē.
…
