Nezināšana vai kļūda.
Nezināšana vai kļūda jautājumā par faktu vai tiesībām ir pamats aizstāvībai, ja:
a) nezināšana vai kļūda izslēdz mērķi, zināšanu, iepriekšēju nodomu, neapdomību vai nevērību, kas ir nepieciešami, lai izveidotu nodarījuma materiālo elementu; vai
b) likumā ir paredzēts, ka psihiskais stāvoklis, kas ir šādas nezināšanas vai kļūdas rezultāts, veido pamatu aizstāvībai.
Kaut arī nezināšana vai kļūda pie citiem apstākļiem veidotu pamatu aizstāvībai pret apsūdzību nodarījuma izdarīšanā, šī aizstāvība nav piemērojama, ja situācija būtu tāda, kādu persona to redz, apsūdzētais būtu vainīgs cita nodarījuma izdarīšanā. Šajā gadījumā tomēr apsūdzētā nezināšana vai kļūda pazemina nodarījuma kategoriju un pakāpi, par kura izdarīšanu viņš var tikt notiesāts līdz tādai nodarījuma kategorijai un pakāpei, kura izdarīšanā viņš būtu vainīgs, ja situācija būtu tāda, kādu persona to redz.
Pieņēmums, ka uzvedība juridiski neveido nodarījumu, ir pamats aizstāvībai pret kriminālvajāšanu par šo nodarījumu, ja tas izpaudies noteiktā darbībā, kad:
a) nodarījumu nosakošais statūts vai cits normatīvais akts personai nav zināms un nav ticis publicēts vai citā saprātīgā veidā nav ticis darīts pieejams, lai ar to varētu iepazīties, pirms līdz uz vainu norādošās uzvedības realizācijas sākumam; vai
b) persona darbojas saprātīgi paļaujoties uz likuma oficiālo formulējumu, kas ietverts statūtā vai citā normatīvajā aktā, tiesas lēmumā, viedoklī vai spriedumā, administratīvajā pavēlē vai atļaujā vai publiskas amatpersonas vai iestādes oficiālajā tulkojumā, kuriem ar likumu ir uzlikta atbildība par likuma tulkojumu, piemērošanu vai izpildi, kas nosaka nodarījumu, un tas pēc tam ticis atzīts par spēkā neesošu vai kļūdainu.
Apsūdzētajam ir jāpierāda to pamatu, saskaņā ar kuriem darbība juridiski neveido nodarījumu, esamība savai aizstāvībai, iesniedzot pārliecinošākos pierādījumus.
Apreibums.
Personas apreibums nav pamats aizsardzībai, ja tas neizslēdz kādu no nodarījuma elementiem.
Ja persona pašas izsaukta apreibuma stāvoklī neapzinās risku, kuru viņa, būdama neapreibusi, apzinātos, tad šāds apzināšanās trūkums nav nozīmīgs gadījumā, kad neapdomība veido kādu no nodarījuma elementiem.
…
