Atkarībā no tā, cik intensīva ir valsts institūciju piedalīšanās ārējās tirdzniecības attiecību regulēšanā, mēdz būt:
• brīvā tirdzniecība
• protekcionisms (iekšējā tirgus aizsardzība)
Brīvās tirdzniecības politiku raksturo neierobežots preču un pakalpojumu eksports un imports.
Brīvās tirdzniecības piekritēji uzskata, ka ārējā konkurence pastiprina iekšējo konkurenci un piespiež vietējam ražotājam iegūt savu peļņu, paaugstinot ražošanas efektivitāti, nevis vienkārši paaugstinot cenu, kā arī uzskata, ka pieņemtie lēmumi importa ierobežošanā var izraisīt nepieciešamību citās valstīs pieņemt lēmumus sava tirgus aizsardzībai (noved pie t.s. „tirdzniecības kariem”).
Brīvās tirdzniecības priekšrocības:
1. paplašinās ražošanas apjoms, produkcijas izlaide gūst jaunus impulsus, kas sekmē iekšzemes kopprodukta pieaugumu,
2. veidojas nosacījumi iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai, patēriņš kļūst daudzpusīgāks, resursu atdeve aug, ražošanas izmaksas un cenas pazeminās, konkurence kāpina efektivitāti, vietējie ražotāji ir spiesti neatpalikt no ārzemju konkurentiem. Tas viss veicina ekonomisko progresu. …