Ārējie ekonomiskie sakari

Mūsdienās katras valsts ekonomika ir saistīta ar pārējām valstīm, tās ir sarežģītu starptautisku tirdzniecisku un finansiālu attiecību tīkls. Ekonomisko attiecību kopumu, kas veidojas valstu starpā sauc par starptautisko ekonomisko attiecību sistēmu. Tā sevī iekļauj preču, pakalpojumu un kapitāla eksportu un importu, starptautiskās valūtas attiecības, kā arī darbaspēka kustību no vienas valsts uz otru.
Ārējās tirdzniecības ekonomiskais pamats
Ar ārējās tirdzniecības palīdzību valstis attīsta specializāciju, paaugstina savu resursu ražīgumu, tādejādi palielinot ražošanas kopējo apjomu.
Ārējā tirdzniecībā valstis piedalās, jo:
Ekonomiskie resursi starp valstīm ir sadalīti ļoti nevienmērīgi (dabas resursi, cilvēku, kapitāla resursi). Valstis ir ļoti atšķirīgas, ja tās salīdzina pēc to ekonomiskajiem resursiem.
Efektīvai produkcijas ražošanai nepieciešamas dažādas tehnoloģijas vai resursu kombinācijas.
Pati vecākā starptautisko attiecību forma ir preču tirdzniecība, ar ko cilvēki nodarbojās jau senatnē. Šīs tirdzniecības nepieciešamību nosaka valstu klimatiskās atšķirības, nodrošinātība ar dabas resursiem, dažāds ražošanas tehnoloģiskais līmenis un potenciāls, kā arī citi faktori. Starptautiskā darba dalīšana un ārējā tirdzniecība ļauj katrai valstij pilnīgāk izmantot savas potenciālās iespējas. Izvērsta ārējā tirdzniecība dod iespēju pilnīgāk nodrošināt cilvēkus ar daudzveidīgākām precēm un pakalpojumiem, bet ražošanu – ar izejvielām un mūsdienīgu tehniku un jaunām tehnoloģijām. Ārējās tirdzniecības izdevīgums balstās uz vienas vai otras valsts priekšrocībām viena vai otra produkta ražošanā.…