Arheoloģiskās kultūras - (aiz)vēstures realitāte vai mūsdienu ilūzija?

Valoda rakstā tiek skatīta kā komunikācijas sistēma, kas raksturo arī aizvēsturisko kopienu. Valoda mainās krietni lēnāk nekā idejas un kopienas ideoloģija. Līdz ar to vērojamā kultūras maiņa ne vienmēr nozīmē valodas grupas maiņu. Lietas mainās primāri mainoties idejai par to, kā kaut kas jādara vai kā kaut kam ir jānotiek. Idejas mainās, jo mainās cilvēki jeb ideju nesēji (neizslēdzot zināmu ietekmi no ārpuses). Viena tradīcija var būt raksturīga vairākiem etnosiem vai kultūrām. Idejas pāreļļošana no kultūras uz kultūru ir izskaidrojama ar ārējiem apstākļiem (piemēram, maiņas sakari, sociālie fenomeni u.c.).
Sīkāk izpētot rakstu jāsecina, ka arheoloģiskās kultūras 20. gs. pirmās puses arheologu izpratnē viennozīmīgi ir mūsdienu ilūzija, bet arheoloģiskā materiāla interpretācija ir bezgalīgs process un to var pagriezt ļoti dažādi. Jāpiekrīt V. Langa viedoklim par terminoloģijas problemātiku, tomēr atsakoties no kaut kā loģiski būtu piedāvāt kaut ko jaunu, tomēr šajā konkrētajā rakstā nekā tāda nav.
…