Ārpolitikas analīze ir būtisks starptautisko attiecību studiju un pētniecības apakšlauks. Ārpolitikas analīzes nozīme starptautiskajās attiecībās ir mainījusies laika gaitā atkarībā no starptautiskās sistēmas, kas konkrētajā laika periodā valda pasaulē, kā arī atkarībā no šīs sistēmas raksturojuma un tās politiskajām, sociālajām un ekonomiskajām īpatnībām, kas ir neatņemama daļa ārpolitikas veidošanā. Ārpolitikas analīzei starptautisko attiecību pētniecības kontekstā ir dažādas nozīmes, kas varbūt ir dažāda svarīguma pakāpes, taču tās visas ir nenoliedzami nepieciešamas.
Ārpolitikas analīze skaidro valstu savstarpējās attiecības un konkrēto valstu ārpolitikas un to izvēles, atkarībā no pastāvošās starptautiskās sistēmas raksturojuma. Tā, piemēram, atšķiras reālisma, neo-reālisma, plurālisma, atkarības un globālistu ārpolitikas, un tāpat līdz ar to atšķiras arī ārpolitikas analīze, kas skaidro starpvalstu, starpsabiedrību attiecības šajos kontekstos, jo ikkatrs no tiem piešķir atšķirīgus un specifiskus elementus ārpolitikas procesiem. 1
Ārpolitikas analīze darbojas arī kā instruments, lai risinātu dažādas problēmas, saistītas ar valstu gan iekšējām, gan ārējām lietām, kas ir nesaraujami saistītas. Valstu iekšlietas nenoliedzami atspoguļojas arī valstu ārpolitikā, un, ja tajā ir kādi sarežģījumi, ārpolitikas analīze var rast šo sarežģījumu cēloņus pēc kuriem var arī veikt nepieciešamās reformas valstu rīcībpolitikās. Ārpolitikas analīze pēta pagātnes un patreizējās situācijas, un, pamatojoties uz to, pieņem stratēģiskus lēmumus par realizējamās politikas nākotni.
Ārpolitikas analīze palīdz arī izprast konkrētu valstu rīcību daudzos gadījumos, kas ir jo īpaši svarīgi, ja šī rīcība ir ļoti atšķirīga no pārējām valstīm attiecīgajā starptautiskajā sistēmā. …
