Meža avene ir divgadīgs rožu (Rosaceae) dzimtas krūms, kas var sasniegt 2m augstumu. Jauni dzimumi ir zaļi, dzeloņaini, otrajā gadā – koksnaini, sakneņi ir ložņājoši. Lapas plūksnaini saliktas, virspusē zaļas, ar vai bez matiņiem, apakšpusē pelēcīgi baltas, tūbainas. Lapu mala nevienādi zobaina. Ziedi balti, sakopoti skarveida vai vairogveida ziedkopās. Zied jūnijā, jūlijā. Augļi ir kauleņu kopaugļi violeti sarkanā krāsā. Nogatavojas jūlijā, augustā. Avenes ir labi medus augi.
Savvaļā avenes plaši izplatītas visā Latvijas teritorijā, aug mežu izcirtumos, krūmājos, trūdvielām bagātā augsnē. Tās arī kultivē.
Ievāc aveņu augļus un lapas. Augļus vāc, kad tie ir pilnīgi nogatavojušies un viegli atdalās no ziedgultnes. Izvēlas tikai kaitēkļu nebojātus augļus. Augļus vāc sausā laikā pēc rasas nožūšanas priekšpusdienā un pēcpusdienā, lai augļi labāk saglabātos, nesaspietos un neiztecētu sula. Tad vītina un žāvē.
Aveņu augļos ir 1,36-3,7 % organisko skābju, askorbīnskābe, pektīnvielas, karotīns, B1,
B2, PP vitamīns, flavonoīdi, cukuri (3,6-3,7 %), salicīskābe, glikozīdi, miecvielas, minerālvielas – mangāns, cinks, alumīnijs palielinātā daudzumā salīdzinājumā ar citiem elementiem. Lapās ir līdz 300 mg% askorbīnskābes, fragarīns, karotīns, flavonoīdi, fenolkarbonskābes, laktoni, polipeptīdi, miecvielas un minerālvielas.
Aveņu biogēni aktīvo vielu komplekss stimulē svīšanu, pazemina temperatūru, veicina gremošanas trakta orgānu darbību, remdē slāpes, uzlabo zāļu garšu.…
