Artrīts izraisa sāpes un invaliditāti, nav izārstējams. Šīs kombinācijas dēļ reimatoīdo artrītu uzskata par vienu no visbiedējošākajām slimībām.
Organisms uzbrūk pats sev
Reimatoīdais artrīts veidojas, izmainītai organisma imūnsistēmai sākot uzbrukumu locītavām. Normālos apstākļos imūnsistēmas uzdevums ir aizsargēt organismu pret ārējiem draudiem, piemēram, pret baktērijām un vīrusiem. Šo mikroorganismu svešās olbaltumvielas stimulē imūnsistēmu uzbrukt nelūgtajiem viesiem. Tomēr dažkārt gadās tā, ka imūnsistēma zaudē toleranci un metas uzbrukumā paša organisma audiem. Medicīnā šādu parādību dēvē par autoimūno reakciju.
Reimatoīdā artrīta gadījumā cieš locītavas sinoviālā membrāna. Artrīts aizsāk iekaisuma procesu, un uz attiecīgo vietu lielā skaitā sāk virzīties imūnšūnas. Membrāna pietūkst un pastiprināti veidojas šķidrums locītavas dobumā,veidojot tūsku. Locītava pietūkst un kļūst sāpīga.
Pakāpeniski iekaisums pāriet arī uz locītavas skrimsli un locītavai līdzās esošajiem kaulaudiem. Skrimšļa bojājuma dēl locītavas virsmas kļūst nelīdzenas – tas izraisa sāpes un ierobežo locītavas kustīgumu. Ar laiku audu izmaiņas kaulos izraisa pirkstu kauliņu deformāciju un rada locītavu nobīdi. Klasiskā reimatoīdā artrīta aina ir plauksta ar pietūkušām locītavām un deformētiem pirkstiem.…
