’ Jaunībā dominē vērojums, vecumā domāšana, tāpēc jaunībā ir poēzijas laiks, bet vecums vairāk piemērots filozofijai.’’
‘’Jaunību mēdz dēvēt par mūža laimīgo, bet vecumu par bēdīgo laiku. Tas, būtu patiesi, ja kaislības dara laimīgus. Taču tās rausta jaunatni uz visām pusēm, sniedzot maz prieka un daudz ciešanu.’’
!!! Cilvēkam gods, rangs, slava nav atkarīgi no laimes, tas ir mainīgs. Svarīgi novērtēt kas esi sev pats, nevis cietiem. Ikviens dzīvo vispirms savā ādā, nevis citu viedoklī.
Lepnums - nostiprinājusies pārliecība par savu pārākumu kādā aspektā. Vissliktākais ir nacionālais lepnums, jo tajā trūkst individualitātes.
Gods - citu viedoklis par mūsu vērtību un mūsu bailes no šī viedokļa.
Slava - 2 ceļi: rīcība un darbi. Tā sakņojas tajā, kas cilvēks ir salīdzinājumā ar citiem; ir relatīva.
Gods nosaka, ka subjekts nav nekāds izņēmums, bet slava, ka ir. Gods izplatās tur, kur cilvēks nonāk, bet slava iet pa priekšu.
• Cilvēkam pietiek pašam ar sevi.
• Paša būtība izpaužas vienatnē ar sevi.
• Cilvēkam svarīga ir vesela miesa.
• Likteni vaino tajā, ko pats cilvēks ir izdarījis, bet tas nav labi.
• Slava nobriest lēnām.
…