Šopenhauers dzimis Polijā, Gdaņskā, Henriha un Džoannas Šopenhaueru ģimenē. Viņa ģimene atstāja Gdaņsku, kad to okupēja Prūsija un 1793 gadā devās uz Hamburgu, bet pēc tēva nāves, kas iespējams bija pašnāvība, viņa māte kopā ar Artūru pārceļas uz Veimāru. Artūram ar māti ir šajā laika posmā veidojas ļoti saspringtas attiecības, kas arī nosaka turpmāko abu satikšanu, kas tā arī nekad nebūs raksturojama kā, uz abpusējām simpātijām balstīta. Tam pamatā ir arī Šopenhauera raksturs, tomēr viņa māte šķiet savā pārmēru augstprātība inspirējusi šo strīdu pamatīgāk. Tā piemēram, kad Gēte, kas bija Džoannas draugs, sacīja, ka viņas dēlam ir lemts kļūt par dižu vīru, viņa atteica, ka nekad neesot bijis tā, ka no vienas ģimenes nāktu divi ģēniji. Šādi apgalvot viņu mudināja pašas darbošanās literatūrā, kuru viņa pati vērtēja kā ļoti izcilu, tomēr atskatoties no šī brīža pozīcijām, lieki piebilst, kura darbība ir atstājusi ietekmi uz pasaules kultūru. Šopenhauers studējis Gotingenas universitātē, bet akadēmisko grādu iegūst Jēnas universitātē. 1820 gadā Šopenhauers kļūst par Berlīnes universitātes lektoru, tur sākas Šopenahuaera un Hēgeļa nesaskaņas. Citu filosofu vidū Šopenhauers atzīst Kanta, Šellinga autoritāti, tai pat laikā asi vēršoties pret Hēgeli.
Kanta ietekme jūtama viņa galvenajā darbā ‘Pasaule kā griba un priekšstats’, kurā viņš transformē Kanta ‘lietas par sevi’ jēdzienu, dodot tam citu noteiksim.…
