1. ĀT vēstures avotu raksturojums.
1) tiešie T vēstures avoti – senas grāmatas, tiesību grāmatas, privāttiesību pieraksti. 2) netiešie – filozofu un vēsturnieku darbi, leģendas, hronikas, arheoloģiskie izrakumi, valoda, arhitektūra u.c.
2. T izcelšanās, sākotnējo formu rakst-jums.
Cilvēki apvienojas nelielās izolētās grupās ar vadoni priekšgalā. Veidojas regulējami procesi, kas atkarīgi no agrāk noteiktiem not-miem, uzskat., aizlieg. un uzvedības stereotip. Par sab-bas princ. atzina vienlīdzību – pārtikas sadalīš. Bija preču maiņa atbilstoši tas vērtībai. Ar laiku izveidojas lielģimene pēc asinsradniecības (3-4 paaudzes, 30-40 cilv.). Ar pārēju uz ražošanas ekonomiku veidojas ģintis – radniecīgas lielģimenes, veidojas uz matriarhāta vai patriar-ta pamatā. Ģintīm bija sava teritorija, pašregulācijas pārvaldes forma, not. darba sistēma, pārtik. sadales sist., laulīb. un ģimenes attiec. sist., paražas, reliģ. kulti. Galven uzdev. – nodroīnāš. un drošība. Saist. ties. nebija attīs-tas, visas lietas tiek apglabātas ar īpašnieku. Bija dāvinājums – mantas nodošana citam īpašumā bez atlīdzinājuma. Laul. ties. bija izplatīta gan monogāmija, gan poligāmija, indogāmija – laul.ģints ietvaros; ekzogāmija – nedrīkst laul. asinsradn. Krimties. pastāv asinsatriebības princ., Taleona princ. Tiesas darbs. Pastāvēja cilts sapulce, kur izšķīra strīdus, lēma svarīg. jaut. Vainīgu meklēja ar burvju palīdzību. Ar laiku ģints iekārta attīstījās, parādās virsprodukcija, veidojas starpcilšu sakari, produkc. ieguva preces raksturu, notiek bagātību uzkrāšana, parāds mantiskā nevienlīdzība. Nostiprin. mant. un soc. privilēģijas. Notiek pārvaldes darba sadalīš. Veidojas provalstis – topošas valstis. Veidošanas faktori: silts klimats, ātri aug pārtika; virsprod. izveidošana; labvēl. demogrāfiskā situācija; kari un iekārojumi.
3. Pirmatnējās kopienas sab-kā iekārta.
Cilvēki apvienojas nelielās izolētās grupās ar vadoni priekšgalā. Par sab-bas princ. atzina vienlīdzību – pārtikas sadalīš. Bija preču maiņa atbilstoši tas vērtībai. Ar laiku izveidojas lielģimene pēc asinsradniecības (3-4 paaudzes, 30-40 cilv.). Ar pārēju uz ražošanas ekonomiku veidojas ģintis – radniecīgas lielģimenes, veidojas uz matriarhāta vai patriar-ta pamatā. Ģintīm bija sava teritorija, pašregulācijas pārvaldes forma, not. darba sistēma, pārtik. sadales sist., laulīb. un ģimenes attiec. sist., paražas, reliģ. kulti. Galven uzdev. – nodroīnāš. un drošība.
4. S.Austrumu valstu jurid. rakst-jums.
Ziemeļāfrika Nīlas deltā, Dienvīdrietumsāzija – Indija, Ķīna, Ēģipte, Divupe. Sākuma bija pilsētveida apmetnes, vēlāk izveid. pilsētvalstis. Valdīš. forma – absol. monarhija; pārvaldes tips – neierobež. despotija; vergu valstis, kur sab-bu iedalīja 2 kārtās: brīvie (aristokrāti, amatnieki, tirgotāji, karavīri un zemkopi) un nebrīvie (vergi: publiskie – valstij nepieciešam. darbaspēks, izmant. būvniecībā, karos; privātie – privātīpaš. vai lielģimenes īpaš.). Ilgi saglab. lielģimenes. Ar laiku attiec. slāņiem izstrādāts personas tiesisks statuss. Aristokrātiem bija lielākas tiesības un privilēģijas, brīvajiem – ierobežo. ties., vergiem – minimālas. Privātie vergi varēja iegūt īpašumu, veidot ģimeni, publisk. verg. ties. vispār nebija. Monarha amats kļūst mantojams, viņa vārds devišķots – teokratiskā monarhija. Monar-am ir ties. izdot dekrētus, taisīt tiesu. Izveidojas liels ierēdņa aparats, īpaši Ķīnā, amatā iecēla vai atcēla monarhs, izveidojas ierēdņu hierarhija. Lai nodrošināt V iekārtu, kārtību un drošību, izveidoja armiju, nodokļu iekasēšanas iest., sab-kā darba uzraudz.iest. S.Indijā sab-ba iedalīta varnās: brahmaņi – priesteri; karotājos, pārvaldnieki; brīvie zemkopji; kalpi, brīvlaisti vergi. Nedrīkst pāriet uz citu varnu.
5. Īpašumtiesību rak-jums Seno austrumu valstīs.
Pārzina vairākus īpašumveidus: 1) valsts īpaš., monarha pārziņā; 2) reliģ. iestāžu īpaš.; 3) privātīpaš., paralēli pastāvēja kopīpaš. attiecībā uz lielģimenēm. Attīst. tirdzniecība un saistību veidi, parādījās nauda, izveidojas tirgotāji un augļotāji. Likumdoš. reglamentēja aizdotas naudas % (līdz 2-3% gadā), aizdevuma ilgumu un naudas izdevumus pret ķīlu. Likumdoš. nostiprināja līgumu noslēgšanos un izplatīš. kārtību, drīkstēja slēgt tikai par reāli pastāvošam lietām (maiņas, pirkuma līg.).
6. Ģimenes ties-kais regulējums S.Austrumu valstīs.
Pastāvēja kopīpašums, patriarhāls raksturs, galva – vecāk. vīrietis. Vīrs varēja sodīt sievu un bērnus ar miesas sodu, pat ar nāves sodu. Pie laul. slēgš. parādījās līgavas izpirkšana, pūrs. Aizliegtas starpkārtu laul., par to draud krim. atbild. Ķīnā šķirš. Tiek atļauta. Īpašums paliek ģimenē, to jāmanto. Veidojas adoptācijas institūts. Indijā meitas un dēli īpašumu mantoja vienādās daļās. Divupē parādījās testamentārais institūts. Laulīb. slēgtas ar līguma palīdzību, kaut pret laulātā gribu. Laulība bija monogāma sievietēm, vīrietis var dzīvot ar verdzenēm. Par sievietes neuzticību viņu nogalināja. Ar laiku tēvam aizliegts nogalināt bērnus, bet viņus var atdot verdzībā par parādiem vai atstāt bez mantojuma, meitu var nodod klosterī. …
shpikeri
- Ārvalstu tiesības
- Ģermāņu tiesības
- Romiešu tiesības
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Romiešu tiesības
Конспект для средней школы11
-
Ģermāņu tiesības
Конспект для средней школы5
-
Bērnu tiesības
Конспект для средней школы1
-
Ģimenes tiesības - atbildes uz ieskaites jautājumiem
Конспект для средней школы13
-
Politika un tiesības
Конспект для средней школы5