Tigras un Eifratas upju ieleja, senatnē saukta par Divupi (Babilonija, Divupe- sena valsts D-Mezopotāmijā tagadējā Irākas teritorijā. Izveidojās 2.gt.s. p.m.ē. Šumeras un Akadas teritorijā. Divupes valdnieks Hamurapi 18.gs. p.m.ē. p.p. apvienoja Mezopotāmijas lielāko daļu un izveidoja centralizētu valsti. Lielāko uzplaukumu Divupe sasniedza 605.- 562.g. p.m.ē. Tikai valsts varas centralizācijas periodos Divupe uzskatāma par despotisku monarhiju. Daudzas Divupes pilsētas saglabāja zināmu pašpārvaldi. Arī reliģiskās iestādes lielā mērā bija autonomas.) , sava izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma un auglīgo augšņu dēļ kļuva par vietu vieniem no pasaulē senākajiem valstiskajiem veidojumiem.
3. gadu tūkstoša p.m.ē. sākumā Divupē rodas liels skaits mazu, patstāvīgu pilsētvalstu (Eridu, Ūra, Šurupaka, Lagaša, Kiša utt.), kuru iedzīvotāju etniskais sastāvs šajā laikā ir etniski neviendabīgs – uz ziemeļiem no Šumeras esošo Akadu (Akada- sena valsts Mezopotāmijā tagadējās Irākas teritorijā, šaurākajā vieta starp Tigru un Eifratu. Apm. 24.-23.gs. p.m.ē. mijā valdnieks Sargons izveidoja Akadas valsti. Pēc Šumeras u.c. apkārtējo valstiņu iekarošanas Akada kļuva par lielāko Mezopotāmijas valsti. Tās teritorijas sniedzās no Persijas jūras līča līdz Vidusjūrai. Nostiprinoties valdnieka varai, Akada kļuva par despotiju. Valstī tika izveidota lielākā irigācijas sistēma D-Mezopotāmijā un V-…
