Ārvalstu tiesību vēsture

Tiesību rašanās senatnē.
Klans – ģimeņu klana grupās veidojās stingri noteikta darba dalīšana, pārtikas sadale un ģimenes attiecības.
Ģints – kopienā raksturīgs totēmisms. Ģints kopiena balstās uz radniecību. To veido vairāku paaudžu radinieki, kuri cēlušies no vieniem senčiem.
Cilts - lielāka par grupu, bet reti kad, lielāka par dažiem tūkstošiem indivīdu. Parasti ciltīm bija pastāvīga dzīvesvieta. Cilts parasti bija daudzkopienu sabiedrība ar individuālu kopienu integrāciju lielākā sabiedriskā struktūrā. Ciltīm bija sava teritorija, vārds, valoda , reliģija un rituāli.
Dzimta – ietilpa pirmatnējā sabiedrībā, bija eksogāmas.
Grupā vajadzēja ierobežot atsevišķas cilvēkam piemītošas īpašības, kas bija dabas noteiktas un nepieciešamas. Viena no tām ir agresivitāte, kas cilvēkiem raksturīga gan attiecībās ar citām sugām, gan savā starpā. Cilvēks līdz pat mūsdienām nespēj tikt ar sevi galā, aprobežojoties tikai ar savu saprātu, lai gan etnogrāfiski pētījumi liecina, ka atsevišķas ciltis - savācēji, mednieki cenšas izbēgt no vardarbības noregulējot konfliktus nierīgā ceļā. Svarīgs ir trešais faktors, kas novērš konfliktu vai arī piespiež to noregulēt.…