-
Asinhronie elektrodzinēji
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
IEDALĪJUMS UN PAMATDARBĪBA | 4 | |
ASINHRONO MOTORU VISPĀRĪGĀ UZBŪVE | 5 | |
LIELAS JAUDAS ELEKTRODZINĒJI | 6 | |
ASINHRONO ELEKTRODZINĒJU AR ĪSI SLĒGTU ROTORU VADĪBA | 8 | |
ASINHRONO ELEKTRODZINĒJU PIELIETOJUMS | 11 | |
IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 12 |
ASINHRONO ELEKTRODZINĒJU PIELIETOJUMS
Asinhrono elektrodzinēju pielietojums ir ļoti plašs taču atkarīgs no pieejamā elektrotīkla sprieguma. Trīsfāzu asinhronos elektrodzinējus plaši pielieto teju visur, sākot ar darbagaldiem līdz pat smagajai rūpniecībai. Savukārt vienfāzes asinhronos elektromotorus plaši izmanto sadzīves tehnikā, ierīcēs ar nosacīti mazāku slodzi.
Asinhronie elektrodzinēji ir lēti, izturīgi un uzticami. Tiem nav nepieciešami komutatori, ir vienkārša uzbūve un lēta apkalpošana, tādēļ tie ir lieliski piemēroti lieljaudas darbagaldiem ražošanā un citur. Kā mīnusu šiem elektromotoriem varu minēt ierobežotu rotācijas ātrumu, kas ir 3000rpm., to neļauj pārsniegt mums pieejamie 50Hz tīklā. Ir arī sastopami pjezoelektriskie motori, kur kustību izraisa pjezoelektrisko materiālu izplešanās un saraušanās. Šādi ir maz izplatīti un tos dažreiz lieto dažu dārgā gala fotoaparātu fokusēšanas motoriem.
Līdzstrāvas motorus bieži vien ir iespējams lietot arī kā līdzstrāvas ģeneratorus. Par piemēru varu minēt mazu sinhrono maiņstrāvas ģeneratoru ar pastāvīgo magnētu, ko lieto velosipēda lampas darbināšanai (dynamo). Lielākā daļa elektromotoru rada rotācijas kustību, taču ir sastopami arī lineārie motori, kas rada taisnvirziena kustību. Elektromagnētiskie lineārie motori parasti ir vai nu maiņstrāvas motori (sinhronie vai asinhronie), vai arī soļa motori. Tos pielieto samērā plāši sākot ar darbagaldiem rūpniecībā un beidzot ar ātrvilcieniem.
…
Elektrodzinējs jeb elektromotors - dzinējs, kuru darbina elektrība. Tā ir ierīce, kas pārveido elektroenerģiju mehāniskajā enerģijā. Absolūti lielākā daļa elektromotoru darbojas ar elektromagnētiskajiem spēkiem (elektromagnētu iedarbība ar magnētiem), taču ir sastopami arī pjezoelektriskie motori, kur kustību izraisa pjezoelektrisko materiālu izplešanās un saraušanās. Šādi ir maz izplatīti un tos dažreiz lieto dažu dārgā gala fotoaparātu fokusēšanas motoriem. Pamatā visplašāk lieto divu tipu elektrodzinējus – līdzstrāvas un maiņstrāvas. Elektrodzinēja galvenās sastāvdaļas ir stators un rotors. Vismaz vienā no tiem ir tinumi, kas veido vienu vai vairākus elektromagnētus. Rotors ir ievietots statorā, un rotoram griežoties ap savu asi, tiek radīta griezes kustība, kuru ar ass palīdzību novada uz vajadzīgo darba vietu. Lai arī parasti rotors atrodas statora iekšpusē, tomēr ir sastopami arī motori, kam kustīgā daļa atrodas ārpusē. Elektromagnētiskajiem motoriem izšķir divas daļas: Enkurs - līdzstrāvas motoriem parasti atrodas rotorā - rada mainīgu magnētisko lauku, kas izraisa motora griešanos. Stators - līdzstrāvas motoriem parasti atrodas statorā - veido pastāvīgu magnētisko lauku, uz kuru iedarboties enkura magnētiskajam laukam. Tā, kā šim nav jābūt mainīgam, te var lietot pastāvīgos magnētus. Lielākā daļa elektromotoru rada rotācijas kustību, taču ir sastopami arī lineārie motori, kas rada taisnvirziena kustību.
- Asinhronie elektrodzinēji
- Auto riepas uzbūve
- Elektromotora automātiskās rezerves ieslēgšanas stenda izbūve
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Elektromotora automātiskās rezerves ieslēgšanas stenda izbūve
Конспект для средней школы1
-
Auto riepas uzbūve
Конспект для средней школы1
Оцененный! -
Sajūgi
Конспект для средней школы4
-
Siltuma mašīnas
Конспект для средней школы4
-
Būvmašīnu uzbūve un izmantošana
Конспект для средней школы4