Visas asins šūnas veidojas no kopējas priekšteces – polipotentās cilmes šūnas. Polipotentai cilmes šūnai ir divas īpašības, kas to atšķir no pārējām – tā spēj diferencēties vairākās funkcionāli un morfoloģiski atšķirīgās asins šūnās, un tai piemīt spēja pašai atjaunoties. Polipotentās cilmes šūnas diferencēšanos kādā noteiktā šūnu līnijā nosaka īpaši olbaltumu faktori. Šie faktori var izraisīt noteiktas šūnas stimulāciju vai nomākšanu, saistoties ar noteiktiem receptoriem uz šūnas virsmas. Olbaltuma faktorus biežāk sauc par citokīniem vai augšanas faktoriem.
Specifisku augšanas faktoru – cilmes šūnu faktora ( SCF, stem cell factor), interleikīna – 1 (IL – 1), interleikīna – 3 (IL – 3) un interleikīna – 6 (IL – 6) – ietekmē polipotentā cilmes šūna proliferē un diferencējas par hematopoēzes cilmes šūnu (HCŠ). Turpmāk veidojas divi lieli asinsrades zari – mieloīdais un limfoīdais asinsrades zars. Mieloīdo augšanas faktoru ietekmē rodas koloniju veidojošā vienība – granulocītiem, eritrocītiem, monocītiem un megakariocītiem (GEMM). Limfoīdo augšanas faktoru ietekmē polipotentā cilmes šūna proliferē un diferencējas par limfoīdo cilmes šūnu (LCŠ). No limfoīdās cilmes šūnas veidojas gan B, gan T limfocīti, galētājšūnas un dabiskās galētājšūnas. Neitrofilo granulocītu attīstība noris šādi: mieloblasts, promielocīts, mielocīts, metamielocīts, stabiņkodolainais un segmentkodolainais neitrofilais leikocīts. Monocīta: monoblasts, promonocīts. Mieloīdos augšanas faktorus sauc par koloniju stimulējošiem faktoriem. Koloniju stimulējošo faktoru producēšanu nosaka organisma stāvoklis konkrētā gadījumā. Piemēram, ja ir infekcija, pastiprināti izdalās granulocītu koloniju stimulejošais faktors, granulocītu skaits pieaug, perifēriskās asinīs atrod neitrofilo leikocitozi.
