Faktori, kas veicina asins plūsmu vēnās:
• Intravaskulārā spiediena gradients virzienā no venulām līdz dobajām vēnām
• Skeleta muskuĜu sūknis
• Spiediena pazemināšanās krūšu kurvī ieelpā
• Sirds kā sūcēj-sūknis kambaru sistoles izgrūšanas fāzē
• Gravitācijas spēks (leupejošajās vēnās).
• Vēnu kompliances samazināšanās, kad paaugstināta simpātisko eferentu aktivitāte paaugstina vēnu sienas
gludās muskulatūras tonusu
Asinsrite vēnās, tās īpatnības.
Vēnu sienas ir plānas, tajās ir maz elastīgo šķiedru, tāpēc jau niecīgas spiediena izmaiņas var ievērojami palielināt vēnu tilpumu. Asinsrites venozajā ceļā ir ieslēgti arī visi lielākie asiņu uzkrājēji orgāni jeb asiņu depo. Tādejādi venozie asinsvadi pilda galvenokārt asiņu tilpumkrātuvju uzdevumu. Asinsrites īpatnības vēnās ir saistītas ar samērā nelielo spiediena kritumu tajās. Jo lielāks ir spiediena kritums kādā asinsrites sistēmas daļā, jo labvēlīgāki apstākļi ir asiņu plūsmai – asinis vieglāk plūst zemākā spiediena virzienā. Tātad vēnās apstākļi asiņu plūsmai ir sliktāki nekā artērijās. Taču vēnās ir vairāki palīgfaktori, kas tajās sekmē asiņu plūsmu. Pirmais no šiem faktoriem ir skeleta muskuļu kontrakcijas. Katras kontrakcijas laikā muskuļi spiež uz vēnām, tās saplok, un asinis tiek izspiestas sirds virzienā, bet vēnu vārstuļi neļauj tām plūst atpakaļ. Cilvēkam novecojot, vēnu vāstuļi izzūd, un līdz ar to ir apgrūtināta asiņu atgriešanās pa vēnām sirdī (sevišķi no kāju vēnām). Kāju vēnās uzkrājas asinis, un tāpēc tās var paplašināties. Otrais faktors, kas sekmē asiņu plūsmu pa vēnām uz sirdi, ir elpošanas kustības. Ieelpas laikā palielinās asiņu ieplūde krūšu dobuma vēnās un sirdī. Tāpēc vecākiem cilvēkiem, kuriem vārstuļi vēnās ir izzuduši, asiņu plūsma pa vēnām uz sirdi jāuzlabo, izdarot elpošanas vingrinājumus, sevišķi – dziļo elpošanu Trešais faktors, kurš sekmē asiņu atgriešanos pa vēnām sirdī, ir sirds sūcējdarbība sakarā ar kambaru saraušanos un lielo artēriju pulsācija. Lielās vēnas parasti iet blakus artērijām, un artēriju pulsācija “masē” vēnas, veicinot tajās asiņu plūšanu.
Pretestības asinsvadu tonusa regulācijas vietējie mehānismi:
• Miogēna regulācija = plūsmas autostabilizācija
- Asinsvada gludās muskulatūras šūnām (GMŠ) iestiepums izraisa aktivāciju (depolarizāciju un ritma devēju frekvences palielināšanos); līdz ar to, intravaskulārā spiediena paaugstināšanās izsauc arteriolas sašaurināšanos, hidrodinamiskā pretestība aug un plūsma praktiski nemainās.
• Metabolīt-atkarīga regulācija = plūsmas adaptācija audu metabolisma aktivitātei
- Audu metabolīti adenozīns (AMF metabolīts), K+ , CO2, H+, laktāts, neorg. fosfāts, pazemin. O2 darbojas kā signāli, kas izraisa GMŠ atslābšanu un vazodilatāciju
• Endotēlij-atkarīga regulācija = plūsmas lineārā ātruma ierobežošana
- Endotēlijs uztver neirālos, hormonālos un arī plūsmas mehāniskos signālus un savukārt sekretē signālvielas: NO, PGI2 - izraisa vazodilatāciju, endotelīnus – izraisa vazokonstrikciju.
…
