Pirmajā nodaļā stāsta par liriskā varoņa dzīves jēgas zudumu, un ciešanām, ko izraisa ikdienas dzīve. Liriskais varonis jūt, ka viņa dzīvē, kas trūkst tāpēc saka : “Es gribu pilnību!”. Varonis grib aizvirzīties prom no ikdienas cilvēka, kurš jūtas labi ikdienas pasaule, neredz trūkumus savā dzīvē un uz lieliem sapņiem vairs nevirzās. Liriskais varonis jūt, ka tāds cilvēks, kurš nav spējīgs “Pret ikdienību saslieties” nesaskata savā dzīvē jēgu un tas izraisa varonī lielas ciešanas. Liriskais varonis savā dzīvē grib tiekties uz kaut ko lielu un izcilu, no kā baidītos ikdienas cilvēks, sakot “Jel dodat milzeņa domu man, Mani spārni nes, man rokās spēks, Es grauju — un pasaule plaisā”.…