Asteru nosaukums cēlies no grieķu vārda astra – zvaigzne. Ir divas kurvjziežu augu grupas, ko sauc par asterēm:
Viengadīgās jeb Ķīnas asteres;
Ziemasteres, kas zied pavasarī vai rudenī (Alpu asteres, miķelītes u. c.)
Pašreiz pasaulē audzē ap 600 – 700 asteru dažādību. Jāpiebilst, ka asteru ziedi īstenībā ir daudzu atsevišķu ziediņu sakopojums vienā ziedkopā – kurvītī. Sakņu sistēma bārkstveidīga.
Asteres iedala trīs klasēs:
A klase – asterēm ziedkopās ir tikai stobrziedi. Tās ir staru asteres, liliputasteres, kā arī krallenasteres un komplimentasteres.
B klase – šīm asterēm ziedkopās ir gan stobrziedi, gan mēlziedi. Tās ir: margaretasteres, madelainasteres, buķetasteres, princešasteres, matadorasteres u.c.
C klase – ziedkopas sastāv tikai no mēlziediem. Tās ir: komētasteres, kalifornijas asteres, Radio asteres, adatu asteres, unikumasteres, rožu asteres, lodveida asteres, un daudzas citas, senāk audzētas grupas.
Asteres ir vienas no iemīļotākajām viengadīgajām puķēm. Noder puķu dobju apstādīšanai, kapu izdaiļošanai un ziedu griešanai.
.Puķe jālolo ilgi. Tā kā tām ir garš veģetācijas periods, tad ieteicams audzēt dēstus. Parasti asteres sēj marta otrajā pusē dēstu kastītēs, bet tās var sēt arī tieši dobē aprīļa beigās vai maija sākumā. Tās sadīgst 7 – 9 dienās.
…
