Aplūkoti 7 prezidenti.
Džordžs Vašingtons
(1732 – 1799)
Pimais ASV prezidents.
ASV Konstitūcijas izstrādes komitejas priekšsēdētājs.
Džordžs Vašingtons bija viens no izcilākajiem politiķiem Amerikas Savienoto Valstu veidošanas laikā. Pirmais ASV prezidentu cēlies no ceturtās kolonistu paaudzes, kas bija ieceļojusi no Anglijas, un tātad tika uzskatīts par aristokrātu. Viņa senči angļu revolūcijas laikā par uzticību karalim tika vajāti, tādēļ bija spiesti emigrēt uz Ameriku.
Džordža Vašingtona bērnība pagāja Hantingkrika plantācijās un Ferrī fermā.
Iegūtā izglītība bija visai pieticīga. Sākumā zēnu apmācīja mājskolotājs. Vēlāk Džordžs Vašingtons apmeklēja tuvējo sākumskolu. Iespējams, ka viņš būtu palicis mazizglītots, kas ar grūtībām lasa, raksta un rēķina, ja līdzās nebūtu tēvs, kas, pēc tā laika kritērijiem, bija ļoti izglītots.
Arī māte centās ieaudzināt stingras morāles normas. Tomēr iegūtās zināšanas bija nepietiekamas. Līdz pat savas dzīves beigām prezidents nepārzināja ortogrāfijas likumus, nebija arī svešvalodu zināšanas. Tas ietekmēja arī raksturu: viņš bija noslēgts un mazrunīgs.
1743. gadā nomira tēvs. Vienpadsmit gadu vecais zēns palika mātes aprūpē. Vēlāk attiecības ar māti saasinājās, un Džordžs pārgāja dzīvot uz brālu muižiņu. Netālu atradās skola, kur Džordžs Vašingtons ieguva labas zināšanas matemātikā, ģeodēzijā un robežu nospraušana. Brīvajā laikā jaunietis ningroja, jāja, un apkārtnē viņu atzina par labu jātnieku. Džordžs Vašingtons no dažādām grāmatām sev izrakstīja likumus, kas jāievēro, lai sabiedrībā pareizi uzvestos.
Jaunietis ieguva zemes mērītāja apliecību, bet drīz arī štata vietu Kalpepera grāfistē.
Šajā laikā viņš satika pirmo un vienīgo mīlestību, tā bija Džordža drauga sieva, un šī mīlestība palika nepiepildīta visu mūžu, jo viņa raksturā neitilpa nodevība pret draugu.
1752. gadā nomira Džordža brālis, kuru viņš ļoti mīlēja. Divdesmit gadu vecais jaunietis kļuva par Mauntvērnonas mantinieku.
1754. gadā viņu iecēla par Virdžīnijas zemessargu galveno komandieri.
1755. gadā viņu iecēla par pulka komandieri. Apmēram tajā pašā laikā Džordžs Vašingtons nolēma apprecēties. Izvēlēta bija jauna atraitne Mara Kastisa, kurai piederēja milzīgs īpašums.
Vašingtons joprojām darbojās politikā. Visus gadus viņš regulāri tika ievēlēts Likumdošanas sapulcē.
1776. gada beigās Džordžs Vašingtons uz sešiem mēnešiem saņēma diktatora pilnvaras, taču tās izmantoja ļoti uzmanīgi: Džordža raksturā nebija tieksmes pēc varas.
1788. gada 4. jūlijā - Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 12. gadadienā – svinības notika ar saukli : „ Vašingtonu par prezidentu!”
Atstāt samērā klusos laukus Džordžam negribējās, arī nogurums piecdesmit septiņus gadus vecajam ģenerālim lika sevi manīt. Taču no vēlēšanām nevarēja izvairīties
Pirmās prezidenta vēlēšanas pārliecinoši apstiprināja Neatkarības kara varoņa popularitāti amerikāņu vidū.
Prezidenta dzīve izcēlās ar greznību, bet tas nenotika tādēl, ka ievēlētais ir ticis pie valsts kases: Džordžs Vašingtons uzskatīja, ka tādejādi tiek celta viņa autoritāte savā valstī un citās valstīs.
Vašingtons pielu uzmanību veltīja ne tikai organizēšanai un sabiedriskajai dzīvei, bet arī jaunas galvaspilsētas celtniecībai.
Prezidenta postenī Džordžs atradās divos šim amatam paredzētos termiņos.
1797. gada 15. martā ģenerālis uz visiem laikiem atgriezās savā lauku muižiņā pie mīļajām nodarbēm, taču ilgi tas neizdevās 1799. gada 13. decembrī viņš apbraukāja fermas. Sniga, lija lietus, un Vašingtons izmirka. Vakarā saslima, nākamajā dienā labāk nekļuva, bet ārstu nesauca. Iekaisums kaklā pastiprinājās un kļuva grūti elpot. Tālaika medicīniskie līdzekļi nelīdzējs, un nakti no 14. uz 15. decembri Savienoto Valstu pirmais prezidents nomira. Viņu apglabāja ģimenes kapličā.
Pirms aiziešanas viņš paspēja sakārtot savas lietas: testamentā paredzēja visu savu vergu brīvlaišanu. Ģenerālis uzskatīja, ka verdzība nav savienojama ar Neatkarības deklarācijas saturu. Sieva Marta testamenta vēlējumu izpildīja vēl pirms sava nāves 1802. gadā.
…
