1.Administratīvā procesa tiesību jēdziens un pamatmērķi.
Administratīvā procesa tiesības – kārtība, kā izejot administratīvā procesa stadijas, var panākt materiālo tiesību normu pilnīgu īstenošanu, tās ir tiesības, kas nosaka administratīvās lietas virzību. Vēsturiski administratīvais process ir veidojies kā juridiskā zinātne, iestāžu un tiesu praksē attīstīta procesuālo un materiālo principu sistēma, kas nosaka, kā darbojas konkrētas tiesiskas attiecības starp valsti no vienas puses un indivīdu no otras puses. Administratīvā procesa tiesības nosaka, ka valsts pārvalde konkrētā gadījumā drīkst rīkoties pret indivīdu un kādas ir indivīda tiesības neatkarīgā tiesā pārbaudīt šīs rīcības tiesiskumu. Ar administratīvo procesu biežāk saprot administratīvo aktu izdošanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
Administratīvajam procesam jānodrošina materiālo administratīvo tiesību normu pielietošana valsts pārvaldes sfērā, lai sasniegtu noteiktus juridiskus rezultātus (sekas). Administratīvā procesa mērķi:
Nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti un privātpersonu.
Pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un privātpersonu.
Nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās.
2. Administratīvā procesa iestādē uzsākšanas pamats
Iestāde ir tiesību subjekts (institūcija, struktūrvienība vai amatpersona), kuram ar normatīvu aktu piešķirtas noteiktas publiskās varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā. Administratīvo lietu izskata iestāde atbilstoši savai kompetencei, kas tai piešķirta ar normatīvo aktu. Administratīvais process iestādē ietver šādas pamatstadijas:
lietas ierosināšana;
informācijas iegūšana;
procesa dalībnieku uzklausīšana;
tiesību normas atrašana, interpretēšana un piemērošana;
lēmums par izbeigšanu vai administratīvā akta izdošanu, izdarot lietderības apsvērumus;
administratīvā akta paziņošana;
iespējamie varianti : akta apstrīdēšana, akta atcelšana, akta izpilde.
Administratīvo lietu iestādē ierosina:
uz iesnieguma pamata;
Iesniegumu var iesniegt mutvārdos vai rakstveidā. Iesniegumā norādāms iesniedzēja vārds un uzvārds, dzīvesvieta (juridiskajai personai — nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs), prasījums; uz tā jābūt iesniedzēja parakstam. Mutvārdu iesniegumu iestāde tūlīt noformē rakstveidā, un iesniedzējs to paraksta. Ja iesniegums nav iesniegts pēc piekritības, institūcija var šo iesniegumu nepieņemt. Par to iesniedzējam nekavējoties izdod rakstveida izziņu, kurā norāda arī iestādi, kam lieta ir piekritīga. Institūcija, kurā iesniedzējs griezies, var arī iesniegumu pieņemt un nogādāt iestādei, kurai lieta ir piekritīga. Ja šāds iesniegums atsūtīts pa pastu, attiecīgā institūcija septiņu dienu laikā to nosūta pēc piekritības un paziņo par to iesniedzējam. Strīdus par lietas piekritību izšķir padotības kārtībā kopīga augstāka institūcija vai Ministru kabineta noteikta institūcija. Iestāde, kurai lieta ir piekritīga, pieņem personas iesniegumu arī tad, ja tā uzskata, ka iesniegums nav pareizi noformēts vai nav pamatots. Iestāde pēc iespējas sniedz iesniedzējam nepieciešamo informāciju vai cita veida palīdzību jautājuma sekmīgai atrisināšanai atbilstoši iesniedzēja interesēm.
pēc iestādes iniciatīvas;
Iestāde, kurai lieta ir piekritīga, ierosina administratīvo lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties saskaņā ar tiesību normām ir jāizdod vai var tikt izdots attiecīgs administratīvais akts, kā arī tad, ja iestādei ir pamats uzskatīt, ka šādi fakti varētu būt.
uz augstākas iestādes rīkojuma vai citas institūcijas ziņojuma pamata.
Ja lieta ir piekritīga nevis iestādei, kurai kļuvuši zināmi attiecīgie fakti, bet zemākai iestādei, augstāka iestāde dod rīkojumu zemākai iestādei ierosināt administratīvo lietu. Ja lieta ir piekritīga citai iestādei, institūcija, kurai kļuvuši zināmi attiecīgie fakti, ziņo par to iestādei, kurai lieta ir piekritīga. Iestāde, kurai lieta ir piekritīga, lemj par administratīvās lietas ierosināšanu.
2. biļete
1.Administratīvā procesa tiesību funkcijas.
Nodrošināt materiālo administratīvo tiesību vienveidīgu, precīzu un juridiski korektu īstenošanu. Šajā aspektā administratīvā procesa tiesības ir palīgnozare attiecībā pret materiālajām administratīvajām tiesībām. To īstenošana ir cieši saistīta ar cilvēktiesību īstenošanu, proti:
tās lielā mērā nodrošina “procesuālo taisnīgumu” attiecībās starp valsti un indivīdu. Taisnīgs, “caurspīdīgs” iestādes un tiesas lēmuma pieņemšanas process ir priekšnoteikums, lai sistemātiski īstenotu taisnīgumu materiālo tiesību piemērošanā ( ar netaisnīgu procesu nav iespējams panākt taisnīgu rezultātu)
tiesības uz “procesuālo taisnīgumu” tiesiskā valstī ir pašvērtība, jo ir svarīgi ne tikai tas, vai valsts rīcības rezultāts atbilst cilvēktiesību prasībām, bet arī tas kāda ir šī rīcība, neatkarīgi no rezultāta. Cilvēktiesību jautājumi ir ne tikai tas, ka valsts dara, bet arī – kā dara (arī konstitucionālo tiesību īstenošana var notikt administratīvā procesa ietvaros).
Nodrošināt valsts varas līdzsvarošanas principa ievērošanu attiecībās starp izpildvaru un tiesu varu. Tas nozīmē, ka izpildvaras rīcība pret indivīdu konkrētajā gadījumā, piemērojot tiesību normas, (raksturīgs gadījums ir valsts pārvaldes izdots administratīvais akts) tiek pakļauta tiesu varas kontrolei. Turklāt tiesu varas kontroles tiesības aptver kā izpildvaras rīcības formālo tiesiskumu, tā saturisko lietderību.
Nodrošināt valsts darbības efektivitāti. Administratīvais process iestādē, sakārtojot administratīvo aktu izdošanas gaitu, ir mērķēts uz likumdevēja izdotu tiesību normu vienveidīgu, precīzu un juridiski korektu piemērošanu konkrētajos gadījumos, tādejādi panākot, ka likumi reāli darbojas. Administratīvais process tiesā, pakļaujot administratīvos aktus tiesas kontrolei, dod vēl papildu impulsu iestādei izdot tikai tādus administratīvos aktus, kuri iztur šo “kvalitātes kontroli” tiesā.…
