CIVILTIESISKO STRĪDU PAKĻAUTĪBA UN PIEKRITĪBA???
Pakļautība. Visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai, ja likumā nav noteikts citādi. Tas neatņem pusēm tiesības, savstarpēji vienojoties, griezties strīda izšķiršanai šķīrējtiesā. Jautājumu par strīda pakļautību izšķir tiesa vai tiesnesis. Ja tiesa vai tiesnesis atzīst, ka strīds nav pakļauts tiesai, lēmumā jānorāda iestāde, kuras kompetencē ietilpst šā strīda izšķiršana. Tiesa izskata arī fizisko un juridisko personu pieteikumus, kuriem nav civiltiesiska strīda rakstura, ja tas noteikts likumā.
Piekritība rajona (pilsētas) tiesai. Tiesai pakļautās lietas izskata rajona (pilsētas) tiesa, izņemot tās lietas, kuras saskaņā ar likumu izskata apgabaltiesa. Piekritība apgabaltiesai. Apgabaltiesa izskata šādas tiesai pakļautās lietas: 1) lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, izņemot laulāto mantas dalīšanu; 2) lietas, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 150 000 latu; 3) lietas par patenttiesību, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību; 5) lietas par kredītiestāžu maksātnespēju un likvidāciju. Ja lietā savienoti vairāki prasījumi, no kuriem vieni piekrīt rajona (pilsētas) tiesas izskatīšanai, bet citi apgabaltiesas izskatīšanai, vai arī rajona (pilsētas) tiesā pieņemta pretprasība, kas piekrīt izskatīšanai apgabaltiesā, lietu izskata apgabaltiesa. Rīgas apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas civillietas, kuru materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts. Prasības celšana pēc atbildētāja dzīvesvietas vai atrašanās vietas. Prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc tās dzīvesvietas. Prasību pret juridisko personu ceļ tiesā pēc tās atrašanās vietas (juridiskās adreses). Prasība pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas. Piekritība pēc prasītāja izvēles. *Prasību, kas radusies sakarā ar juridiskās personas filiāles vai pārstāvniecības darbību, var celt tiesā arī pēc filiāles vai pārstāvniecības atrašanās vietas. *Prasību par uzturlīdzekļu piedziņu vai paternitātes noteikšanu prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas. *Prasību, kas izriet no personiskiem aizskārumiem (Civillikuma 2347. - 2353.pants), kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas vai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas. *Jūras prasību var celt arī pēc atbildētāja kuģa aresta vietas. *Prasību pret vairākiem atbildētājiem, kuri dzīvo vai atrodas dažādās vietās, var celt pēc viena atbildētāja dzīvesvietas vai atrašanās vietas. Izņēmuma piekritība. Prasība par īpašuma tiesībām un par jebkuru citu lietu tiesību uz nekustamo īpašumu vai tā piederumiem, kā arī prasība par minēto tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā vai par šo tiesību dzēšanu un par mantas izslēgšanu no aprakstes akta ceļama pēc mantas atrašanās vietas. Kreditora prasības pret mantojuma masu, kad nav zināmi mantojuma tiesībās apstiprinātie vai mantojumu pieņēmušie mantinieki, piekrīt tiesai pēc mantojuma atstājēja dzīvesvietas, bet, ja viņa dzīvesvieta nav bijusi Latvijā vai ja tā nav zināma, - tiesai pēc mantojamās mantas vai tās daļu atrašanās vietas. Tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citai tiesai. Lieta, kuru tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot piekritības noteikumus, tiesai jāizskata pēc būtības, kaut arī lietas izskatīšanas gaitā būtu mainījusies tās piekritība, izņemot 3) daļā paredzēto gadījumu. Tiesa var nodot lietu izskatīšanai citā tiesā, ja: 1) izskatot lietu tiesā, atklājas, ka tā pieņemta, pārkāpjot piekritības noteikumus; 2) pēc viena vai vairāku tiesnešu atstatīšanas vai noraidīšanas viņu aizstāšana tai pašā tiesā nav iespējama; 3) atbildētājs, kura dzīvesvieta iepriekš nav bijusi zināma, iesniedz lūgumu par lietas nodošanu tiesai pēc viņa dzīvesvietas, izņemot gadījumu, kad atbildētājs to ir slēpis.
NEKUSTAMA ĪPAŠUMA IERAKSTĪŠANA ZEMESGRĀMATĀ.
*Mehānisms, kas garantē indivīda tiesības uz īpašumu ir neatņemama LV valstiskās iekārtas demokrātisko principu nodrošināšanas sastāvdaļa. Sevišķa nozīme tam ir attiecībā uz nekustamo īpašumu (NĪ). *NĪ ZG ierakstāms, pamatojoties uz dokumentu, kas apliecina NĪ tiesisku iegūšanu. Nostiprinājuma lūgumam attiecībā uz zemi pievienojams zemes robežu plāns, attiecībā uz ēkām (būvēm), dzīvokļu īpašumiem un jaunbūvēm uzrādāma kadastrālās uzmērīšanas lieta vai iesniedzama Nekustamā īpašuma valsts kadastra izziņa ar grafisko pielikumu par būves novietojumu zemes vienībā.
ZEMES UN ĒKU IERAKSTĪŠANA. Fiziskās vai juridiskās personas atgūtā zeme ierakstāma ZG uz šīs personas vārda, Valsts un pašvaldību zeme ierakstāma ZG uz valsts vai attiecīgās pašvaldības vārda. …
