Filosofija- sengrieķu izcelsmes vārds un nožimē mīlošā gudrība. Tā veidojas kā ceļš uz gudrību. Filosofija sākas ar jautājumiem nevis atbildēm uz tiem: izbrīns, šaubas, robežsituācijas pieredze – sava vājuma un bezspēcības pamanīšana. Šie 3 motīvi rezumējas komunikācijā (kopbūtmē)-no cilvēka uz cilvēku, no cilvēka uz kultūras pasauli, no pasaules uz aptverošo. Tā pastāv kā dialogs: piekrist, nepiekrist. Darbojas ar jautājumiem par esamību un neko, bet tā nepakļaujas šķietuma pasaulei. Mēdz teikt, ka filos ir doma par domu, tā ir domas stāvokļa sasniegšanas māksla. Filos necenšas vispārināt faktus, bet gan pastāv kā domāšanas akts, notikums, pārdzīvojums. Uzskata, ka filos nodarbojas ar jautājumu loku, kuri atrodas starp reliģiju un zinātni. Filos cenšas sakausēt kopā reliģiju, mākslu, dzīvi (dzīves māksla, ētika, politika, ekonomika) un zinātni, vēsturi (filosofijas vēsturiska daba, vesturiskā pieeja kā metode human. zinības, filosofijas vēsture).
Filosofijas pamatjautājumi:
Ontoloģija-mācība par to, kas ir, kā viss radies. Aplūko jautājumu par pārdzīvojuma, pieredzes saistību ar cilvēka pasauli. Fizika- topošais, radība, daba. Metafizika-tas, kas aiz dabas. Kosmoloģija- kārtība.
Gnosioloģija-mācība par izziņu. Tiek apskatītas subjekta(tas, kas izzina) un objekta(tas, ko izzina) attiecības, izziņas metodes, principi, formas. Loģika- zinātne par domāšanas formām un likumiem. Formālā, dialektiskā, matematikas, metaloģika (ietver loģikas sintaksi un loģisku semantiku) . Epistemioloģija- zināšānas. Metodoloģija- ceļš, izpēte, izsekošana.…