Savas cīņas tautas atmodas laikā latviešu rakstnieki palaikam savrup nostādamies. Kronvalds visu karoja, ārpus savas tēvijas savu mūžu palika savu pretinieku vidū. Viņš cīņā pret vācu varu arī neatbalstījās uz krievu avīžniecību vai sabiedrību. Latviešu apzinīgā tautas daļa jau bija tik liela un stipra, ka tā viņam varēja sniegt zināmu atbalstu. Tuvās attiecībās būdams ar vietējiem vāciešiem, viņš, lietai pamatus meklējot, nonāca līdz konsekventam latviešu nacionālismam. Un tad tās bija garīgas lietas, par kurām viņš cīnījās: tautība, valoda, izglītība, kuras parasti neved pie tiem asumiem kā materiālas.
Atis Kronvalds jeb Kronvalda Atis dzimis 15. (3.) aprīlī 1873. g. Durbes draudzē Mazkrotes Vidus muižiņā, kur viņa tēvs bija par modernieku, vēlāk par rentnieku. Pirmās skolas mācības viņš baudīja turpat Krotē un pārgāja vēlāk uz Lāņu pagastskolu. Par viņa tālāku izglītību tēvs nu vairs nevarēja gādāt.
Bet iznāca, ka Kronvalda Ati, 13 g. vecu, ņēma pie sevis Durbes mācītājs Katerfelds par audžu dēlu un saviem bērniem par biedri. Kronvalds no šī vīra saņēma daudz labu iespaidu. Uz viņu zīmēdamies, Kronvalds saka: «Skubināts no tīras sirds un cilvēku mīlestības, ar saviem darbiem tu stāvi vidū starp diezgan retajiem vīriem, kas cik spēdami palīdzējuši gādāt par latviešu tautas garīgo uzplaukšanu.» Kronvaldam nu tika iespējams turpināt skolas mācības. Viņa audžu tēvs viņu sūtīja Springera privātskolā Durbē, kur viņš palika trīs gadus.
A r s k o l a s m ā c ī b ā m Kronvalda Atim negāja gludi. Pirmajās skolās viņu nodarbināja par maz. Drīz, iemācīdamies uzdevumus un allaž uzteikts, viņš parada citu priekšā palepoties. Arī Springera skola nemodināja interesi par mācības priekšmetiem. Sekas no šādām attiecībām pret skolu parādījās turpmāk.…
