Atmosfēras spiediens, vēji
Vējš rodas no gaisa kustības no vietas, kur ir augstāks atmosfēras spiediens, uz vietu, kur tas ir zemāks.
Cikloni rodas atmosfēras minimumos, bet anticikloni – maksimumos. Ciklona vidū ir zems spiediens, turpretī anticiklona – augsts.
Ciklona laikā novērojams stiprs vējš, nokrišņi, daudz gubu mākoņu, vasarā ir vēss, ziemā silts. Anticiklona laikā novērojams skaidrs laiks, bezvējš, parasti nav mākoņu. Ja arī mākoņi ir, tie ir spalvu mākoņi. Vasarā – silts, ziemā – auksts, bet saulains.
Atmosfēras frontēs novērojami laikapstākļu ekscesi – sniegputeņi, viesuļvētras, neraksturīgi nokrišņi.
Atmosfēras kustība iedalāma šūnās:
1) Hedlija šūnas (no 30°pl. uz ekvatoru (no augsta spiediena uz zemu));
2) Ferela šūnas (no 30°pl. uz 60°pl. (no augsta spiediena uz zemu));
Jo spiedienu starpība ir lielāka, jo vējš ir stiprāks!
Globālie vēji ir pasāti, rietumvēji, polārie austrumvēji un musoni (to cēlonis ir tāds, ka gaiss virs sauszemes sasilst un atdziest ātrāk nekā virs okeāna – vasarā gaiss virs okeāna ir uzsilis (ir zems spiediens) un ziemā tas atdziest lēnām, kamēr gaiss virs zemes jau sen ir atdzisis (ir augsts spiediens), tāpēc gaiss ziemā pūš no sauszemes uz okeānu, vasarā – otrādi).
Vēju novirzīšanās notiek koriolisa spēka ietekmē.
Vietējie vēji ir bora, fēns, mistrāls, pampero, burāns, činuks, siroko jeb samums, solano, harmatans un brīze.
Brīze ir vējš, kas divreiz diennaktī maina virzienu. Tās cēloņi ir tādi paši kā musonam, tikai mazākā apmērā. Veidojas pie lielām ūdenstilpnēm, piemēram, pie Baltijas jūras.
Vējus mēra m/s, izmanto arī Boforta skalu vēja stipruma noteikšanai (ar to mēra arī viesuļvētru stiprumu);
…
