29. Citostatisko līdzekļu izraisītās blakusparādības un to novēršana.
Iedala: 1. Agrīnās reakcijas ( slikta dūša, vemšana, drebuļi, svīšana). 2. Vēlīnas reakcijas ( hemopoēzes nomākums jeb mielosupresija, matu izkrišana jeb alopēcija, melanīna nogulsnēšanās ādā, gļotādu atrofija mutē un zarnās, caureja, sāpes vēderā, ovulācijas un spermatoģenēzes nomākims, mutagēnā, tratogēnā, kancorogēnā darbības). 3. Netiešas darbības reakcijas ( imūndepresija ar bakteriālo, vīrusu un sēņu infekciju parādīšanos, urīnskābes līmeņa paaugstināšanās asinīs, kas var novest līdz nefropātijai un nieru mazspējai). Parasti ievada i/v, jo ekstravazāli ievadīti rodas nekroze. Arī i/v tie rada lokālas sāpes, flebītu. Lai novērstu blakusparādības, vienlaikus jālieto papildus līdzekļi un antidoti ( alopurinols, metaklopramīds, litija karbonāts
30. Uzskaitīt hormon- un antihormonpreperātus, kurus lieto audzēju ārstēšanā.
1. Hormonpreperāti ir efektīvi hormonatkarīgo audzēju gadījumā, kuru izcelšanās un attīstības pamatā ir hormonu dabiskā līdzsvara traucējumi: 1. Estrogēns ( heksotrls, dietilstibestrols). 2. Glikokortikoīdi ( prednizalons). 3. Gestagēni ( medroksiprogesterona acetāts). 4. Estrogēni ar antiandrogēnu aktivitāti ( estramustīns). 5. Luiteinizējošā hormona liberīns ( LHL) - buserilīns, ks ir analogs. 2. Antihormonpreperāti: 1. Antiestrogēnie līdzekļi ( tamoksifēns, torimifēns, letrozols, formestāns, anastrozols). 2. Antiadrogēnie līdzekļi ( flutamīds, anastrozols, eksemestāns). 3. Virsnieru garozas hormonu sintēzes inhibitori ( aminoglutetimīds, mitonāns).…