Audzināšanas mērķu raksturojums vēsturiskā skatījumā

Audzināšanas prakse ir vecāka nekā audzināšanas ideju un teoriju izstrāde. Audzināšanas prakse ir tikpat veca kā cilvēki. Citādi ir ar audzināšanas ideju, tajā skaitā audzināšanas mērķu izvirzīšanu.

Pirmais audzināšanas mērķis izvirzīja Senajā Ķīnā KONFŪCIJS (apm. 551 – 479 p.m.ē.). Audzināšanas mērķis – paklausība. Pienākums – esošās kārtības uzturēšana bez izmaiņām, par ko rūpējās skolotāji.
Konfūcija mācība apvienoja sevī politisko un sociālo morāli ar individuālo tikumību. Tika izvirzīti 5 labie likumi: žēlsirdība, taisnīgums, kārtība, piesardzība un uzticība. Audzināšanas mērķis bija nevis personības attīstība, bet individualitātes apspiešana, nevis progress, bet pastāvošās kārtības nemainīgums.

Antīkās sabiedrības domātājs DĒMOKRITS (apm. 460 – 370 p.m.ē.) uzskatīja, ka audzināšana dod cilvēkam 3 dāvanas: labi domāt, labi runāt, labi darīt. …