L. Žukova audzināšanas principi.
Audzināšanas principi izriet no audzināšanas likumsakarībām un nosaka audzināšanas procesa vispārējo virzienu, galvenās prasības tā saturam, metodikai un organizācijai, prasības attiecībām starp audzināšanas procesa dalībniekiem.
Galvenie audzināšanas principi ir:
Audzināšanas mērķtiecīgums – jebkuras cilvēka darbības projektētā rezultāta sasniegšanas priekšnosacījums ir tās mērķtiecība. Mūsdienu skolā jāsekmē brīvas, harmoniski attīstītas, aktīvas personības veidošanos, kas brīvā tirgus un demokrātiskās sabiedrības apstākļos būtu spējīga realizēt savas spējas un iespējas, ievērojot personīgās intereses un sabiedrības vajadzības. Skolai jāveicina personības veidošanās ar augstu vispārcilvēcisko un nacionālo pašapziņu. Nepieciešams, lai katrs skolēns sāktu apzināties dzīves jēgu un izstrādāt savu pašaudzināšanās programmu, jo tikai savas izaugsmes un attīstības izjūta izraisa cilvēkā garīgo un fizisko spēku kāpinājumu, piepilda ikdienas darbu ar sabiedriski un personiski nozīmīgu jēgu.
Audzināšanas saistība ar dzīvi – arī audzināšanas uzdevumiem jābūt reāliem. Tiem jāatbilst konkrētiem apstākļiem, kādos dzīvo skolēns, sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības tendencei. Skolēnus jāiemāca stāvēt reālajā vidē, izprast to, analizēt apstākļus un to cēloņus, kādos viņš dzīvo, saskatīt dzīves tuvākās un tālākās perspektīvas, to sasniegšanas ceļus. Skolu beidzot, absolvents nedrīkst būt infantīlis politikas, ekonomikas un kultūras pamatproblēmās. …
