Audzināšanas teorija - Skolā notiek: jaunā cilvēka socializācijas process, kas sevi ietver mērķtiecīgi organizētas mācības un audzināšanu. Socializācijas procesā mijiedarbībā atrodas divi tā elementi: skolotājs, kas organizē mācības, virza skolēna izziņas darbību un ietekmē viņa peisonības veidošanos un skolēns, kas mācās, apgūst zināšanas un to izmantošanas prasmes praksē, veido savu vērtiborientāciju sistēmu, pielāgojot tām savu praktisko darbibu. Jāatzīmē, ka vispārigajā didaktikā uzsvērta doma par to, ka mācībām jābūt audzinošām, bet praksē galvenokārt tiek uzsvērti tikai didaktiskie uzdevumi. Audzināšana paliek otrajā plānā, lai gan tai vajadzētu atrasties izglītības uzmanības centrā, bet mācībām būtu jābūt līdzeklim, kas sekmē skolēna personības veidošanos. Audzināšanā grūtības rada skolotāju nepietiekama sagatavotība Ja skolotāja mācību darba rezultātus var konstatēt pietiekami ātri, tad audzināšanas rezultātus var konstatēt tikai ilgākā laika gaitā.
Audzināšanas procesa jēdziens - Audzināšana ir objektīvi likumsakarīgs, mērķtiecīgs personības veidošanās process, ko organizē sabiedrība. Audzinātāju un audzināmo mērķtiecīga mijiedarbība, kas virzīta uz noteiktu savstarpēju attiecību veidošanos, audzināmo aktivitātes attīstību, kas nodrošina sabiedrības nozīmīgas pieredzes apguvi. Audzināšana aptver plašu un daudzveidīgu iedarbības kompleksu, ko veic ģimene, pirmsskolas audzināšanas iestādes, mācību iestādes, prese, radio, televīzija utt. Audzināšanas teorētiskos un praktiskos jautājumus pēta pedagoģija, bet audzināšanas attīstību — pedagoģijas vēsture. Audzināšanai jānodrošina personibas fizisko, intelektuālo, tikumisko, darba un estētisko īpašību harmoniska attīstība. Mērķtiecīgas audzināšanas uzdevums ir brīvas, zinošas, aktīvas, sociāli virzītas personības veidošanās sekmēšana.
Audzināšanas procesa likumsakarības - Katrā parādībā ir vērojami objektīvi savstarpējie sakari -likumsakarības.
Audzināšana ir atkarīga no sabiedrības objektīvajiem faktoriem (materiālo vērtību ražošanas veids, valdošā ideoloģija, sabiedrības sociālā struktūra) un subjektīvajiem faktoriem (ģimenes, skolas, sabiedrības audzinošā darbība); …
