Austrālija un Kanāda

Aborigēni, ko līdz 1968. gadam Austrālijā oficiālā statistika neuzskaitīja, kopā ar metisiem ir tikai ~1% iedzīvotāju. Tos veido ~300 valodās runājošu cilšu grupa, mazāk kā viena trešdaļa aborigēnu dzīvo rezervātos (izolētos, dzivei mazpiemērotos ziemeļu un cenrālajos apvidos). Pārējie apmetušiesfermās, pilsētās, strādā nekvalificētu darbu.

Austrāliešu nāciju veido galvenokārt angļu, skotu, īru un velsiešu pēcteči (74,1% angloaustrālieši), kā arī Britu salās dzimušie imigranti. Pēc 2. pasaules kara palielinājās itāļu (4,5%), grieķu (2,2%), Vāciešu, holandiešu, spāņu, maltiešu, arī austrumeiropiešu tautu emigrantu ieceļošana, bet "krāsainā imigrācija" no 19. gs. beigām tika ierobežota. Pamatkontingents veidojās, sākot ar 19. gs. 2 pusi (pēc zelta atradņu atklāšanas 1851. - 1861. iedzīvotāju skaits trīškāršojās). 20. gs. dabiskais pieaugums jau ir pārsvarā pār mehānisko pieaugumu (imigrāciju).

Austrālija ir viena no retāk apdzīvotajām pasaules valstīm. Apdz. blīvums 3 cilv./km², Rietumaustrālijā 1 cilv. uz 7 km², Ziemeļu teritorijā pat 1 cilv. uz 15 km². Visblīvāk apdzīvota DA daļa - Viktorija (bez Melburnas - 6 cilv./km²) un A piekraste. Pilsētā ~86% iedz., 10 liel. pilsētās - divas trešdaļas Austrālijas iedz. (visas atrodas piekrastē). Austrālijas vidienē lauku mazpilsētas un kalnrūpniecības ciemati.…