”Mūsu planēta un tās iemītnieki ir atstājuši modernajai pasaulei milzīgu dabas un kultūras bagātību krājumu no Austrijas arhitektūras, Brazīlijas tropiskajiem mežiem, Austrālijas trauslajiem koraļļu rifiem, Krievijas vulkāniem un Āfrikas neskartās dabas svētnīcām līdz Āzijas budistu pieminekļiem, Ēģiptes piramīdām, Itālijas pilsētu vēsturiskajiem centriem un Francijas katedrālēm.
Lai pievērstu pasaules sabiedrības uzmanību šī nenovērtējamā mantojuma saglabāšanas svarīgumam, UNESCO Ģenerālā konference pieņēma Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību. Līdz 2005. gadā sākumam šim nozīmīgajam dokumentam pievienojušās vairāk nekā 170 valstis, tādējādi apliecinot gatavību saglabāt ne tikai pasaules kultūras un dabas mantojuma objektus, kas atrodas to teritorijā, bet arī visu savu nacionālo mantojumu, kurš veido pasaules mantojuma kopumu.
Starptautisko sabiedrību vieno ticība, ka dažām vietām uz Zemes dabas īpatnību, vēsturiskās lomas vai garīgās nozīmes dēļ ir tik ”īpaša universāla vērtība”, ka to aizsargāšana ir ne tikai vienas valsts, bet visas cilvēces rūpe.”
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Ģenerālā konference, sanākusi Parīzē, no 1972. gada 17. oktobra līdz 21. novembrim uz savu septiņpadsmito sesiju,
konstatējot, ka kultūras un dabas mantojumam arvien vairāk draud izzušana, ko izsauc ne tikai tradicionāli bojājumi, bet arī sociālās un ekonomiskās dzīves attīstība,
ņemot vērā, ka jebkuras kultūras vērtības vai dabas objekta bojāšanās vai izzušana ir kaitīgs zaudējums visām pasaules tautām,
atgādinot, ka Organizācijas Statūti nosaka, ka tā palīdz saglabāt, attīstīt un izplatīt zināšanas, rūpējoties par visas cilvēces mantojuma aizsardzību un saglabāšanu, kā arī rekomendējot ieinteresētajām valstīm noslēgt atbilstošas starptautiskas konvencijas,
ņemot vērā, ka šim nolūkam nepieciešams pieņemt jaunu vienošanos, kas nodrošinātu efektīvu īpašas nozīmes universālas, kultūras un dabas nozīmes pieminekļu kolektīvās aizsardzības sistēmu, kas būtu organizēta uz pastāvīga pamata un saskaņa ar mūsdienīgām zinātniskām metodēm.…
