Ķīnā ēdienu pagatavošana jau gadu simteņiem tiek uzskatīta par mākslu, nevis amatu. Meistarīgi pagatavotam ēdienam ir ne tikai jāremdina izsalkums, bet arī jāsagādā estētiskais baudījums un pat jādziedē kaites. Gatavošanas process, ēdiena sastāvs un servējums - viss ir pakārtots noteiktiem likumiem un atbilst tām vai citām tradīcijām un ticējumiem, no kuriem daži ir sekojoši. Produkti tiek griezti mazos, vienam kumosam atbilstošos, gabaliņos, kas ļauj tos acumirklī pagatavot, un tādā veidā saglabāt vitamīnus un vērtīgās vielas. Mazie gabaliņi vieglāk uzsūc garšvielas un zālītes, kuras nosaka neparasto ēdiena garšu un vairo tā vērtību. Pie tam, ar tādiem gabaliņiem ir daudz ērtāk rīkoties, īpaši, ja ēst nākas ar divām nūjiņām. Ķīniešu virtuves pamatā ir sabalansētība un harmonija. Līdzsvars starp pretstatiem - "iņ" un "jaņ", saldiem un skābiem, balto gaļu un krāsainiem dārzeņiem, noved pie harmonijas un rezultātā ļauj katram saglabāt labu veselību. Ķīnieši ēdienā izšķir 5 garšas īpatnības - saldu, skābu, rūgtu, sāļu un pikantu - ar 5 cilvēka ķermeņa pamata orgāniem - sirdi, aknām, aizkuņģa dziedzeri, plaušām un nierēm. Tādā veidā ēdienkartē saldo, skābo, rūgto, sāļo un pikanto ēdienu daudzveidība nodrošina organisma pareizu funkcionēšanu.
Ķīniešu virtuvē līdzvērtīgi svarīga nozīme ir ēdiena krāsai, garšai, un aromātam. Jebkurā ēdienā saskaņotas no trim līdz piecām krāsām - tās varētu būt: gaiši zaļa, tumši zaļa, sarkana, dzeltena, balta, melna vai karameļu. Tādā veidā pareizi pagatavotam ēdienam ir jābūt ne tikai vienkārši garšīgam un vilinoši smaržojošam, bet arī acis priecējošam un uz radošu domu rosinošam.
Ķīnieši tic ēdiena medicīniskajām īpašībām, un tiešām daudzi augi, kuri tiek izmantoti to vai citu ēdienu pagatavošanai - svaiga ingvera sakne, ķiploki, žāvēti liliju dīgsti, īpašas sēnes un ūdens augi - plaši pazīstami ar savām īpašībām atvairīt un ārstēt dažādas slimības. Saskaņā ar ķīniešu virtuvi vienmēr ir jāuztur pareizas proporcijas starp gaļas un dārzeņu ēdieniem.
…
